Ekspertu atzinību joprojām izpelnās Somijas izglītības sistēma, kas tiek dēvēta par vienu no labākajām pasaulē. Tam, ka izglītības kvalitāte šajā valstī ir augsta, piekrīt arī trīs bērnu tētis Alekss Hārtela no Seinejoki un mazliet iepazīstina ar savu kā skolēnu vecāka pieredzi.

“Vai nu mēs mācāmies dzīvei, vai eksāmeniem. Mēs izvēlamies pirmo” – tā skan Somijas skolu izglītības devīze. Obligātā izglītība Somijā ir deviņus gadus – līdz 9. klasei. Skolā bērns parasti sāk iet septiņu gadu vecumā. Tomēr, ja mazais cilvēks vēl nav pietiekami attīstījies un gatavs šādam solim, viņš to drīkst darīt gadu vēlāk. Pirmsskolas apmācība sākas sešu gadu vecumā.

“Mācīšanas metodes mūsdienās atšķiras no laika, kad es biju bērns. Mēs mācījāmies, sēžot solos, bet tagad ir tādas skolas, kur klasēs solu nav vispār vai ir tikai daži. Skolēni var strādāt, piemēram, guļot uz grīdas. Un starp nodarbībām vai stundu laikā izpildīt vingrinājumus,” stāsta Alekss. Ilustrācijai viņš atsūta fotogrāfiju, kurā daži bērni četrrāpus uz sporta zāles grīdas pilda uzdevumus darba burtnīcās, bet citi lēkā pa batutiem, skrien pa zāli un darbojas uz vingrošanas paklājiem. Tādā skolā 2. klasē mācās arī Aleksa jaunākais dēls Makss. Meita, 13 gadus vecā Jūlija, arī sākumā mācījusies Toukolanpuistonas skolā, taču nu mainījusi mācību iestādi. “Tur ir tikai pirmās četras klases,” paskaidro tētis. Jaunākais dēls Benjamins skolā vēl neiet – viņam ir seši gadi.

Seinejoki mācību iestādes lieto skolvadības sistēmu “Helmi”. “Es varu ielogoties un apskatīt sava bērna grafiku un tuvojošos pārbaudījumus. Tāpat man tiek atsūtītas ziņas par pasākumiem vai to, ka mans bērns nav izpildījis mājasdarbus,” pasmaida Alekss, un top skaidrs, ka tas līdzinās Latvijā plaši lietotajai e-klasei. Ar skolotājiem var sazināties sistēmā, taču iespējams arī tiešs kontakts – vecākiem pieejami gan pedagogu tālruņa numuri, gan e-pasti.

Sistēmā redzams, ka Jūlijas skolas diena sākas pulksten astoņos un beidzas ap diviem vai trijiem pēcpusdienā. Katra nodarbība ilgst 45 minūtes, ir 15 minūšu garas pauzes. Pēc ceturtās stundas ir pusstundu garš starpbrīdis. Ir mācību priekšmeti, kas salikti blokos pa divi, taču ne visi. Maksam stundas reizēm sākas astoņos, reizēm desmitos. Atkarībā no tā mainās arī laiks, kad otrklasnieks dodas mājās. Katru dienu viņam ir četras dažādas stundas. “Helmi” piedāvā arī sadaļu “Mājasdarbi”, tāpēc tas ir mīts, ka Somijā bērniem tos vispār neuzdod. Ja skolotājs redz vajadzību, to var darīt.

Jau no pirmajiem skolas gadiem bērniem tiek organizēti pārbaudes darbi. Daži ir nelieli, piemēram, lai noskaidrotu, cik labi skolēns apguvis reizināšanu, kāds ir viņa vārdu krājums svešvalodā. Vidusskolā pārbaudījumu ir vairāk. Tiem var veltīt pat visu nedēļu. Un var būt arī vairāki pārbaudes darbi nedēļas laikā, piebilst Alekss.

Vērtējot Somijas izglītības sistēmu, Alekss saka – labā lieta ir tā, ka skolotāji ir ļoti izglītoti un profesionāli. Tāpat arī tas, ka skolēniem pieejama bezmaksas izglītība un arī pusdienas. Skolēni, kuriem ir mācīšanās vai cita veida grūtības, saņem īpašu atbalstu. Tas nodrošināts arī deviņgadīgajam Maksam. Viņš 2. klasē mācās jau otro gadu. “Viņam ir koncentrēšanās grūtības un nepieciešams papildu atbalsts,” skaidro tētis. Dēls saņem palīdzību, ja tiek apgūtas sarežģītākas lietas, viņam tiek nodrošināti arī citi atbalsta pasākumi. Ja vien vēlas, Makss stundās drīkst lietot ausu aizsargus, tas ļauj koncentrēties matemātikas aprēķiniem vai citām mācībām. Maksam, tāpat kā citiem bērniem ar šādiem mācību traucējumiem, palīdz speciālais skolotājs. Šāda speciālista palīdzība nodrošināta arī tiem, kam grūtības sagādā kāds konkrēts mācību priekšmets.

Bet jautāts par Somijas izglītības sistēmas mīnusiem, Alekss min aizvien pieaugošo skolēnu skaitu klasēs. “Tik daudz bērnu uz vienu skolotāju!” viņš saka un piebilst, ka, par laimi, tā pagaidām vēl nav liela problēma skolās, kur mācās viņa bērni.

Projekts “Reģionālo mediju spēks”, nr.2017-1-STP-M11006-P.

Mērķprogramma “Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai”.