Ar Mārtiņa Ruska uzvaru pagājušajā nedēļā noslēdzās četrus mēnešus ilgušais šovs “OKartes skatuve 2”. Tajā piedalījās arī mūspuses jaunie dziedātāji – liepājnieks Kristaps Pujāts, vaiņodnieks Toms Bokums un purmsātniece Sabīne Prenclava.

“Šova “OKartes skatuve” otrajā sezonā bija daudz grūtāk nekā iepriekšējā – gan fiziskā, gan morālā ziņā” salīdzina Kristaps Pujāts. Četrus mēnešus uzturēties slēgtās telpās bijis smagi. Atšķirībā no šova pirmās sezonas, dalībnieki nevarēja braukt uz mājām nedēļas nogalē. “Tajā pašā ēkā Elijas ielā 18 notika arī koncerti un afterpārtijas,” atgādina liepājnieks. “Otrajā, trešajā mēnesī neko vairs negribējās, vēlējos tikt mājās. Tomēr to pārvarēju un esmu apmierināts ar galarezultātu.” 

Jaunietis izvērtē, ka, pateicoties šim šovam, iemācījies labāk saprasties ar cilvēkiem, veidot attiecības, kā arī tikt pāri dažādiem prātā izveidotiem šķēršļiem, sienām. “Tagad esmu vairāk nobriedis,” secinājumus ir izdarījis Kristaps.

Lai iegūtu pieredzi šovbiznesā. Lai papildinātu savas zināšanas un iemaņas pie vokālā pedagoga, horeogrāfa un stilista. Lai iegūtu lielāku popularitāti pats un arī grupa, kurā darbojas, – tie bija iemesli, kāpēc vaiņodnieks Toms Bokums izlēma piedalīties televīzijas šovā “OKartes skatuve”. “Ieguvu daudz vairāk, nekā cerēju,” uzskata grupas “Diena bez pārtraukuma” līderis. Kā vērtīgāko viņš min ļoti veiksmīgo sadarbību ar vokālo pedagogu Edgaru Kramiņu. Jaunietis atzīst, ka nebija gaidījis, ka, sagatavojot priekšnesumus, būs tik daudz jādara pašam, sākot ar tēla izveidi un beidzot ar to, kā uzvesties dziedot. Taču tas bijis ļoti labi, jo mudinājis pašam cītīgi domāt un darboties. Lielu atbalstu viņam sniegusi horeogrāfe Līga Liberte, un ne tikai to, kā kustēties, bet arī emocionāli pastutējusi. Ja dziesma bijusi bēdīga, aizkulisēs palīdzējusi noskaņoties, panākt, lai smaidīgā puiša seja kļūst drūmāka. 

Toms izvērtē, ka visgrūtākais bija pati dzīvošana slēgtās telpās, kad katru kustību un izteikto vārdu fiksē kameras. “Visu laiku bija jātur sevi grožos, nerviem nevarēja dot vaļu,” atminas Toms. Viņš priecājas, ka nervi bija tik stipri, ka negadījās sastrādāt vai pateikt ko tādu, par ko būtu jākaunas. Izbaudījis dzīvošanu slēgtās telpās vairāk nekā divus mēnešus, viņš droši var apgalvot, ka līdzīgā šovā vairs nepiedalīsies.

Sabīne Prenclava šobrīd uzturas savās mājās Purmsātos, kur atpūšas un palīdz vecākiem dārza darbos. Bet paralēli aktīvi skatās sludinājumus, jo vēlas atrast Rīgā darbu un dzīvokli. Neko konkrētu viņa nemeklē, bet, ja varētu izvēlēties, tad strādātu par pārdevēju vai administratori solāriju salonā. Ja darbs būtu saistīts ar muzicēšanu, tas vispār, viņasprāt, būtu ideāli. “Man te ir apnicis, šausmīgi nepatīk,” par dzīvošanu Purmsātos teic “OKartes skatuves” dalībniece. Uz Liepāju arī negribētu pārcelties, jo te būtu par šauru.

Rīgā viņa jau ir dzīvojusi – pagājušajā gadā uzsāka studijas Alberta koledžā un ar vairākām studiju biedrenēm īrēja dzīvokli. Tad izdomājusi aizbraukt uz Angliju pastrādāt. Strādāšana gan ilgusi tikai vienu dienu – viesmīles darbs prasījis pārāk lielu slodzi kājām, un viņa no darbavietas aizgājusi. Atgriezusies atpakaļ Latvijā un iegājusi šovā “OKartes skatuve”. Septembrī Sabīne domā atsākt studijas koledžā. Arī vecāki, īpaši mamma, kura ir mūzikas skolotāja, atbalsta šo atvases vēlmi. 

Plašāk lasiet laikrakstā “Kurzemes Vārds” 19. maija numurā.

 #kvards-20120519-11#