SPA kompleksa (kūrorta – viesnīcas) celtniecība Liepājā būtu pirmais šāda veida projekts un, ko tur liegt, pēc apjoma un ieguldāmajiem naudas līdzekļiem ļoti vērienīgs. Taču šobrīd varas (proti, pašvaldības) gaiteņos virmo visai pretrunīgas noskaņas. Vieni deputāti, iepazinušies ar SPA kūrorta celtniecības ieceri, tai gatavi dot zaļo gaismu, daži uz to skatās visai rezervēti, lai neteiktu – kā uz nopietnu draudu kādām citām iecerēm, projektiem. Proti, tiem, kas attiecas uz Liepājas apbūvēšanu. Meklējām atbildes uz jautājumiem: kuram tas ir izdevīgi un kas patiesi izdevīgi varētu būt pilsētai?

Kam izdevīga vētra?

“Es uzskatu, ka attiecībā uz SPA kompleksa un ēku celtniecību Zvejnieku alejā šobrīd tiek celta pēc būtības nevajadzīga vētra, apspriežot lietu, ko cilvēki nav pat redzējuši,” vakar sacīja Vecliepājas rajona arhitekte Gunta Šnipke. “Izstrādāta Jūrmalas parka ziemeļu daļas detālplānojuma pirmā redakcija, kas pēc likumdošanā noteiktās kārtības būtu jānodod sabiedriskajai apspriešanai, pēc kuras varētu būt otrā un, ja vajag, vēl citas redakcijas. Saprotu, ka lietas virzību var ietekmēt pilsētas deputāti, bet lemšana viņu ziņā.”
Jau notikusi tikšanās vidi veidojošo profesiju klubā “V10”. Uz šo diskusiju Gunta Šnipke uzaicināja arī Kuldīgas un Jūrmalas arhitektus, kuri pērnā gada nogalē Liepājā piedalījās starptautiskā pilsētplānošanas plenērā par Liepājas Jūrmalas parka ziemeļu daļas attīstību. Kluba dalībnieku un pieaicināto speciālistu viedoklis: detālplānojuma pirmā redakcija atbilst Pilsētas domes apstiprinātajam darba uzdevumam un tā ir virzāma uz sabiedrisko apspriešanu.
Kā izdevās noskaidrot, daļu deputātu samulsinājis fakts, ka blakus SPA kompleksam, otrpus Zvejnieku alejai, ir iecere uzcelt vairākas divu līdz četru stāvu ēkas, kuru pirmajos stāvos būtu kafejnīcas un tirdzniecības vietas, bet augstāk – apartamenti izīrēšanai SPA apmeklētājiem, kas nevēlēsies dzīvot centrālajā kompleksa ēkā. Tieši tādēļ pagaidām atlikta detālplāna skatīšana domes sēdē.
Ja šis detālplāns tiktu atbalstīts, teritorija Zvejnieku alejas posmā no “Kursas” kluba līdz (nosacīti) pieminekļa zonai varētu tikt izveidota kā komplekss kūrorts, kurā ir vairākas celtnes, Zvejnieku aleja tiktu pārvietota uz jūras pusi par apmēram pieciem metriem un tā kļūtu par īstu kūrorta zonu.

Pagaidām šajā vietā atrodas kokiem aizaudzis, iežogots suņu pastaigu laukums. Interesanti, kāda šī vieta izskatīsies pēc gada, diviem, trim?

Pilsētas domes deputāts Uldis Grava: “Mani tāpat kā vairākus citus deputātus pārsteidza pēkšņi sāktās runas par to, ka blakus SPA kompleksam varētu būt ēku apbūve. Mana pārliecība, ka SPA kompleksam jābūt, jo tas Liepājai dos pozitīvu attīstību kā kūrorta pilsētai. To arī deputāti nolēmuši. Runājot par blakus teritoriju apbūvi, tas jāvērtē ar vēsu prātu, lai nebūtu sasteigtu lēmumu un pēc tam nevajadzētu kost pirkstos. Jābūt plašai vīzijai un deputātiem – skaidrībai, kas tad konkrētā vietā sagaidāms. Ne tikai es, bet arī citi deputāti ļoti labprāt no Griģa kunga dzirdētu, kā viņš redz teritorijas attīstību blakus SPA kompleksam, kādas tur iespējas. Tad tiks pieņemti konkrēti lēmumi un arī gaidīta liepājnieku atsaucība projekta sabiedriskajā apspriešanā.
Manuprāt, Liepājai ļoti jāsargā trīs zonas, kas atrodas tuvu jūrai, lai tās nepārvērstos līdz nepazīšanai un kā pilsētas vērtības nezustu. Tie ir Ziemeļu forti, teritorija, kur tagad atrodas Piejūras slimnīca, un Dienvidu forti. Tiklīdz ir runa par apbūvi tuvu jūrmalai, jābūt uzmanīgiem, kas īsti tur paredzēts. Jābūt pārliecībai, ka zeme netiks izmantota privātmāju celtniecībai.”
Deputāts un uzņēmējs Uldis Pīlēns: “Jau esmu izteicis atbalstu SPA kompleksa celtniecībai. Mana redzējumā galvenais ir sanatorijas būvniecība un tās iesēdināšana konkrētajā Jūrmalas paraka ziemeļu daļas vidē, nevis vēl cita apbūve un vides pārmainīšana, pateicoties tam, ka sanatorija ir pirmais atļautais objekts. Šis jautājums jāskata kompleksi un deputāti to darīs.”

Jau esam informējuši, ka SPA kūrorta projekta pasūtītājs ir Andris Griģis un projektu veidojuši divi pasaules arhitektu aprindās atzīti arhitekti no Austrijas Romāns Perisuti un Markuss Šulcs. Kas paredzēts viņu projektā – daudzstāvu stiklā veidotā ēkā, kuras nosaukums varētu būt “Livland Resort”? Kas tajā būs? Tirdzniecības zona, klubi, dārzs, kafejnīcas, bāri, bufetes, panorāmas lifts, tiltiņš uz jūru, sirds un asinsvadu sistēmas stiprināšanas zona, trenažieru un vingrošanas zāles, procedūru kabineti, masāžas telpas, turku tvaika pirts, saunas, slānekļa eļļas tvaika pirts, vannas, burbuļvannas, sauna ar krāsu terapiju, saunas dārzs, peldbaseins, viesnīca, apsildāms āra baseins, siltā sālsūdens burbuļvanna, peldes ar gaismas un skaņu terapiju, rotaļu telpa bērniem, biroji, semināru un mācību telpas, bibliotēka, viesnīcas numuriņi sešos stāvos u.c.
Tikāmies ar uzņēmēju Andri Griģi, lai uzzinātu viņa domas par šobrīd neskaidrību izraisījušo plānoto māju apbūvi blakus SPA kompleksam. A.Griģis: “Deputāti ir devuši atbalstu tam, ka SPA kompleksam, sanatorijai jābūt un līdz ar to Liepājai jāattīstās arī kā kūrorta vietai. Tas, ko arhitekti, pilsētplānotāji Jūrmalas parka ziemeļu daļā iecerējuši un uz papīra uzzīmējuši, tas ir viņu redzējums par šīs teritorijas attīstību. Tas, kā, viņuprāt, šīs kvartāls varētu attīstīties. Tās nav mājas, kurās pārdos dzīvokļus, kur īrnieki uz balkoniem žāvēs apakšveļu, bet tie ir divu – četru stāvu īres apartamenti SPA kūrorta viesiem, tos viņi noīrē uz nedēļu, divām – uzturēšanās laikam Liepājā. Gluži tāpat kā tas kūrortos notiek visā pasaulē. Viņi negrib dzīvot viesnīcā, bet savos apartamentos. Atkārtoju, šīs ēkas nav dogma, bet arhitektu piedāvājums. Uzskatu, ka nevaram atļauties būt tuvredzīgi un skatīties tikai uz šodienu un rītdienu. Jāskatās arī nākotnē, zinot, kas šajā teritorijā varētu notikt pēc pieciem un desmit gadiem, jo tagad tā pēc būtības ir mirusi.”

A.Griģis domā, ka teritorija starp jūru, “Olimpijas” stadionu, “Kursas” klubu varētu kļūt par tūrisma centru pie jūras. “Vai šī iecere kādam ir vai nav pieņemama, tas cits jautājums,” saka uzņēmējs. “Precizēšu – Austriešu arhitekti izstrādājuši tikai SPA kompleksa projektu, pārējā iespējamā apbūve kompleksa tuvumā ir pērn notikušā arhitektu plenēra dalībnieku redzējums un vīzija. Vai mājas būvēs Pēteris vai Miķelis, tas cits jautājums. Taču, manuprāt, nebūtu prātīgi pļavā nolikt vienu māju un gaidīt, ka dzīve kūsās un Liepāja no tā plūks augļus. Jābūt tomēr īpašai videi, teiksim, kompleksam, kas ir interesants apmeklētājiem.” Vēl jo vairāk tādēļ, ka Liepājas sanatorijas vecajā teritorijā esošās ēkas (netālu no estrādes “Pūt, vējiņi!” līdz piemineklim jūrmalā) jau ir privatizētas un pieder atsevišķām personām, par kurām stipri jāšaubās, vai tās savos īpašumos veidos sanatorijas un kūrortu.
Atbildot uz jautājumu, ko pilsēta iegūs, ja Liepājā būs gan SPA komplekss, gan, iespējams, vesela kūrorta zona ap to, Andris Griģis sacīja: “Pilsēta iegūs viesus, atbraucējus, kuri šeit atpūtīsies un atstās savu naudu. Paskatīsimies uz Turciju. Tās gada budžets ir apmēram 300 miljardi naudas vienību, no kuriem pusi dod tūrisms. Kas tur bijuši, redzējuši, cik intensīvi tiek apbūvēts, piemēram, Vidusjūras krasts, jo tāda ir valsts politika. Jā, Turcijā ir pievilcīgāki laika apstākļi un Latvijā uz to nevaram pretendēt, bet varam izveidot augsta līmeņa SPA kompleksu, kurš strādās visu gadu un uz kuru cilvēki brauks, jo tas piedāvās īpašus pakalpojumus. Katrs, kurš atbrauc uz Liepāju, vai nu viņš ir tūrists vai vienkārši interesents, šeit ēd, iepērkas, izklaidējas un līdz ar to tērē naudu. Nauda paliek Liepājā, un kādēļ lai tās nebūtu vairāk? Var nostāties pret jaunām idejām, jaunu apbūvi, jauniem objektiem un brēkt, staigājot basām kājām. Kas no tā būs ieguvēji? Domāju, tie, kas realizēs līdzīgu projektu, bet ne Liepājā.”
Uzņēmējs atgādināja, ka šobrīd Igaunijā, kas ir krietni mazāka par Latviju, jau ir padsmit SPA hoteļu, uz kuriem brauc no citām valstīm, tanī skaitā no Latvijas. “Kādēļ mums jābrauc uz kaimiņvalsti un nauda jāatstāj tur? Lai igauņi, lietuvieši, zviedri, somi un visi citi brauc pie mums, uz Liepāju!” turpina projekta iniciators. “Par ko ir stāsts? Par vienu suņu pastaigu laukumu, kuram var atrast vietu citur, vai attīstītu kūrorta zonu?”
Vai Andris Griģis pieļauj, ka Liepājā tomēr varētu nebūt ne iecerētā SPA kompleksa, ne attīstītas kūrorta zonas? Viņš teica: “Es pieļauju visu, jo tāds ir bizness. Zinu, ka biznesā var zaudēt. Zinu, ka var iegūt.”