Pietiek ēst tikai kartupeļus un tomātus, vajag arī kaut ko citu, septiņus gadus nostrādājis sparģeļu fermā Anglijā, nolēma Ramūns Bukausks. Savu vecāku saimniecībā “Milleri” Aizvīķos pagājušajā gadā iesējis un šogad pārstādījis sparģeļu dēstus pastāvīgā vietā, nākamā gada pavasarī viņš ievāks pirmo ražu. “Ar sparģeļiem uzreiz pelnīt nesāksi, tas ir lēns process,” zina puisis. Šopavasar iesētos sparģeļus izstādīs nākamgad, un tad veselīgais un vērtīgais augs kopā viņam būs četru hektāru platībā.

Ramūna tēvs Staņislavs Bukausks neesot dzirdējis par sparģeļu audzēšanu Kurzemē, esot Latgales pusē. Lietuvā gan audzē, taču ne mūsu pierobežā. Arī šajos platuma grādos pamazām pievēršas sparģeļiem, lai arī ierasts, ka tie vairāk piederas maigākam klimatam. “Vācijā populāri ir baltie sparģeļi, taču šeit vairāk zināmi zaļie, kas ir daudz vērtīgāki, satur vairāk vitamīnu un minerālvielu. Tas ir kā salīdzināt labu un sliktu vīnu,” stāsta R. Bukausks.

R. Bukausks Beļģijā iegādājies sēklas, jo pašas saknes stādīšanai dārgi maksā, sākot no eiro gabalā. Uz hektāru vajag ap 17 līdz 18 tūkstošus stādu. Sparģeļi var augt un ražot desmit un vairāk gadus. “No manām sēklām izauga stādi pusotram hektāram, vēl piepirku klāt hektāram. Ceram nākamgad vēl pusotra hektāra apstādīt, lai kopā būtu četri. Tāpēc ir lauciņš, kurā šogad iesētas sēklas,” viņš atklāj.

No šogad iedēstītajiem sparģeļiem ražu sāks ievākt nākamajā pavasarī. “Pirmajā gadā sparģeļus drīkst vākt tikai divas nedēļas. Otrajā gadā – pilnā tempā var ievākt divarpus mēnešus. Sparģeļu sezonas sākums atkarīgs no laika apstākļiem,” Ramūns prognozē, ka tā varētu sākties aprīļa vidū. Pēc divarpus mēnešiem sparģeļi jāatstāj mierā un jāļauj tiek izaugt tik lieliem, kādi pašlaik zaļo “Milleru” laukā. Rima Bukauskiene lauka malā apstiprina – tie esot tie paši, ko ziedu veikalos liek puķu pušķos. “Kaimiņiem teicu – jums taču aug sētā, ņemiet un ēdiet!” smejas Ramūna māmiņa.

R. Bukauskiene bija iestādījusi dažus sparģeļus siltumnīcā. “Nogriez vakarā, atnāc no rīta – tur jau atkal izaudzis. Garšo kā zaļie zirnīši, ļoti garšīgi. Sautējam un ēdam ar sviestu,” viņa pastāsta. Ramūns teic, ka esot daudz recepšu, kā pagatavot sparģeļus. Var grilēt, vārīt, ietīt bekona šķēlītē. “Sparģeļi attīra organismu no toksīniem. Ieteicams neizliet ūdeni, kurā tie vārīti sparģeļi, bet izdzert. Anglijā es sezonas laikā katru dienu ēdu sparģeļus, jutu, ka organisms sāk citādi darboties.”

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 11.jūlija numurā.

#kvards-20190711-06#