Kas notiek Liepājas sportā
Sporta vingrošana ir viens no tiem sporta veidiem, kas Latvijā būtu ceļams īpašā godā, jo vingrotājs Igors Vihrovs kļuva par pirmo sportistu, kas Latvijai kā neatkarīgai valstij izcīnīja pirmo olimpisko zelta medaļu. Šim sporta veidam ir spēcīgas tradīcijas arī mūsu pilsētā, tiesa, Liepājas sporta vingrotāju lielākie panākumi pašlaik saistāmi ar daiļā dzimuma pārstāvēm.

Treniņapstākļi joprojām neatbilstoši

Raksturojot sporta vingrošanu Liepājā pēc audzēkņu skaita, tā pieskaitāma vidēji populāriem sporta veidiem; ja vērtē pēc skatītāju ieinteresētības, tad pie nepopulāriem sporta veidiem. Bet, ja ņemtu vērā liepājnieku, jeb, precīzāk sakot, liepājnieču meistarību un rezultātus, kā arī sporta vingrošanas nozīmi jauno sportistu izaugsmē, tad šīs sporta veids būt liekams augstākajos plauktos.

Mācību iestādes direktors Genādijs Makarovs uzsver, ka sporta veida attīstība nav jāvērtē pēc kopējā audzēkņu skaita, bet gan pēc sporta pilnveidošanas un augstākās meistarības grupām, jo viens galvenajiem profesionālas sporta skola uzdevumiem ir sporta meistarības veicināšana. Sporta veida specifika ir tāda, ka grupas tiek veidotas pēc meistarības līmeņa, nevis sportistu vecuma. Kā jau gandrīz jebkurā sporta veidā, darbojas piramīdas princips – jo augstāks sportistu meistarības līmenis, jo grupā ir mazāks audzēkņu skaits. Kopā sporta vingrošanā Liepājā trenējas 160 audzēkņu, no kuriem pārliecinoši lielākā daļa ir meitenes, bet puišu ir tikai aptuveni divdesmit.

Kā jau daudziem sporta veidiem mūsu pilsētā, Liepājas vingrotāju galvenā problēma ir atbilstošu treniņapstākļu trūkums. Sava zāle gan vingrotājiem ir, taču sporta veidam pielāgotās kādreizējās padomju jūrnieku kultūras nama telpas neatbilst sporta vingrošanas specifikai. “Trenējamies zālē, kuras izmēri ir 13 reiz 25 metri, lai gan nepieciešamie izmēri ir 24 reiz 44 metri, tātad aptuveni trīs reizes vairāk nekā pašlaik. Atbalsta lēciena ieskrējienam trūkst vismaz 10 metru, paklājs pēc izmēra ir krietni mazāks par standartu. Neatbilst arī citu vingrošanas rīku izvietojums zālē, trūkst porolona bedres. Bāzes ziņā Latvijā atrodamies zemāk par vidējo līmeni, bet pasaulē varētu būt pašā zemākajā līmenī,” stāsta G.Makarovs.

Neskatoties uz visām problēmām, Vingrošanas skola šogad otro reizi pēc kārtas saņēma maksimālo akreditācijas termiņu –sešus gadus, bez tam izvirzītajos kritērijos lielākā daļa atzīmju bija augstākās iespējamās.

Nē agrīnai specializācijai

Vairāku Liepājā populāru sporta veidu treneri atzīst, ka sporta vingrošana jaunajiem sportistiem sniedz iemaņas, kas vēlāk var būt noderīgas teju jebkurā citā sporta veidā – vai tie būtu cīņu sporta veidi, vai sporta spēles.

G.Makarovs piekrīt, ka ar sporta vingrošanu bērniem tiek ielikti labi pamati turpmākajai sportistu karjerai. Ir būtiski, lai bērni, sākot nodarboties ar jebkuru sporta veidu, vispirms laiku pavadītu vispārējās fiziskās sagatavotības treniņos. Mazajiem ķermeņiem ir jānobriest gan fiziskām slodzēm, gan dažādu sporta veidu specifikai. Svarīgi ir arī tas, lai bērniem veidotos mīlestība pret regulārām nodarbībām jebkurā sporta veidā.

Piemēram, hokejā pirmajos gados labāk būtu mācīt bērniem slidošanu ātrslidošanas vai daiļslidošanas treneru vadībā un kombinēt ar vingrošanas treniņiem. Bet, ja bērniem bez iepriekšējās fiziskās sagatavotības sāk mācīt konkrētā sporta veida elementus, var rasties problēmas ar mugurkaulu un stāju. Muskuļiem jābūt pietiekami spēcīgiem, lai varētu noturēt slodzi, kas visupirms attiecas uz muguru.

Futbolā arī var redzēt, kurš sportists ir ar labu vispārējo sagatavotību, kurš nav. Ja skrien ātri, enerģiski, tas nozīmē ne tikai to, ka viņam ir labas ātruma īpašības, bet arī to, ka sportists prot krist, bet tādas lietas tiek mācītas vingrošanas treniņos. Ja ir slikta vispārējās sagatavotības bāze, tad arī krist nemācēs, tāpēc skries prātīgi.

Liela problēma ir tā, ka jebkurā sporta veidā tiek uzņemti visi interesenti, skaidro G.Makarovs. Savulaik, lai iestātos kādā sekcijā, bija jāizpilda noteikti normatīvi. Atlases laikā varēja arī ieteikt bērniem mēģināt spēkus citā sporta veidā, kas viņiem būtu vairāk piemērots. Ja vien treneris ir kvalificēts speciālists, tad viņš neturēs pie sevis tādu sportistu, kam labāk varētu veikties citā sporta veidā. Piemēram, slavenais Lietuvas basketbolists Arvīds Sabonis savulaik bija izpildījis 1.sporta klasi sporta vingrošanā, bet, kad viņš sāka strauji stiepties garumā, pārgāja uz basketbolu. Spilgts piemērs ir arī pasaules vadošā kārtslēcēja Jeļena Isinbajeva, kas sporta vingrošanā bija teju vai sporta meistarkandidāte, bet treneris īstajā brīdī prata ieteikt atbilstošāku sporta veidu.

Jubilejas nedēļa

Neskatoties uz neatbilstošajiem treniņu apstākļiem, Liepājas sporta vingrotājas regulāri izcīna vietas pirmajā trijniekā Latvijas līmeņa sacensībās, un arī skolu kopvērtējumā mūsējie tradicionāli ir starp labākajiem. Individuāli spēcīgākās liepājnieces ir Marija Vasiļjeva, Anastasija Kuļikova un Viktorija Huve, kas ir iekļautas pieaugušo valstsvienībā. Šīm meitenēm aug arī laba maiņa, uzsver G.Makarovs. Kā apliecinājums tam ir virkne liepājnieču, kas iekļautas arī abās jaunākā vecuma Latvijas izlasēs.

Ņemot vērā pašreizējo sporta bāzi, tā arī varētu būtu mūsu sportistu virsotne, bet joprojām nav atmesta cerība par vingrošanas centru mūsu pilsētā. “Bez visām prasībām atbilstošām vingrošanas zālēm mūsu sporta veida attīstība nav iespējama,” pārliecināts skolas direktors, kas optimistiski cer, ka šāda centra uzsliešana vairs nav aiz kalniem.

Tikmēr šonedēļ Liepājas vingrotājiem ir svētki, jo viņu mācību iestāde svin 40 gadu jubileju. Grandiozas svinības nav ieplānotas, taču pasākums tiks atzīmēts ar sacensībām pašu audzēkņiem.

Andris Sudmalis,
“Kurzemes Vārds”

Arī trenējoties neatbilstošos apstākļos, liepājnieki pamanās regulāri izaudzināt Latvijas izlases līmeņa sportistes.