Viņš informē, ka šoreiz krāpnieki izsūta klientiem viltus īsziņas “Swedbank” vārdā vai arī izliekas par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbiniekiem, izmantojot pārmaksāto nodokļu atgūšanas iespējas.

Krops skaidro, ka krāpnieki izmanto pārmaksāto nodokļu atgūšanas iespējas un VID vārdā aicina apstiprināt nodokļu atmaksas saņemšanu, kā arī sūta viltus īsziņas “Swedbank” vārdā ar saitēm, kas ved uz viltotu internetbanku. Ievadot datus viltus internetbankā, klients tos nodod krāpniekiem, kuri nekavējoties cenšas to izmantot, lai veiktu naudas pārskaitījumu.

“Swedbank” aicina klientus būt modriem un ignorēt interneta saites, kas atsūtītas telefona īsziņā vai e-pastā. 

Bankā atgādina, tā nekad nesūta internetbankas saites īsziņās, banka nekad nesūta klientam aicinājumu pievienoties internetbankai, iekopējot internetbankas saiti, kā arī banka nekad neprasa klienta atļauju bloķēt maksājumu karti vai pieeju internetbankai. 

“Diemžēl, Latvijā vēl joprojām ir iespējams ļaunprātīgi viltot atsūtītās ziņas vai saņemtā zvana identitāti, izliekoties par banku. Tāpēc aicinām klientus arī neuzticēties ziņas saturam, pat ja tā saņemta it kā no “Swedbank” informatīvā tālruņa,” uzsver Krops. 

Mazāko bažu gadījumā klienti aicināti sazināties ar banku, pašiem zvanot uz 67444444 vai arī pārbaudot saraksti ar banku internetbankā vai mobilajā lietotnē.

Pēc aktīvu apmēra “Swedbank” ir lielākā banka Latvijā.