Latvija pievienojusies Stokholmas deklarācijai, kur pausta apņemšanās ierobežot ātrumu līdz 30 kilometriem stundā vietās, kur satiksmē piedalās gan transportlīdzekļi, gan mazāk aizsargāti satiksmes dalībnieki.

Nekas īpašs un jauns Latvijai tas nav. Mēs jau līdz šim bijām apņēmušies samazināt bojā gājušo un smagi cietušo personu skaitu uz Latvijas ceļiem. Stokholmas deklarācija nozīmē to, ka mēs vēlreiz apņemamies to darīt. Faktiski katru gadu iedalām Latvijas autoceļu budžetā speciālus līdzekļus pareizo risinājumu atrašanai, lai uz ceļiem vairs nebūtu tā saucamo melno punktu. Ir klusāki un skaļāki gadījumi, piemēram, Rīgas – Jelgavas šosejā mazināsim kreisos pagriezienus uz mazāk svarīgiem ceļiem, taču Medemciema iedzīvotāji protestē pret paredzētajām satiksmes izmaiņām krustojumā, jo, braucot no Rīgas, ceļš pagarināsies par vairākiem kilometriem. Taču jāsaprot, ka katra cilvēka dzīvība ir daudz svarīgāka par pārdesmit minūtēm ceļā un šis konkrētais krustojums ir viens no tiem, kur bija ļoti liels avāriju skaits ar cietušajiem, diemžēl arī ar letālām sekām.

Kas attiecas uz ātruma ierobežojumiem atsevišķās vietās, tad arī tas nav nekas jauns. Daudzās pilsētās, risinot pilsētas centru labākas satiksmes organizācijas jautājumus, jau tagad ir izveidoti gan veloceliņi, gan lēnas braukšanas iespējas. Mūsu uzdevums ir mazināt velobraucēju, kājāmgājēju un tagad arī skūteristu iespēju savainoties ceļu satiksmes negadījumos. Satiksmes lēnināšana to ietekmē.

Pašvaldībām tas nav nekas saistošs, bet Latvijas iedzīvotāju vēlme pēc drošākas braukšanas un labākas dzīves kvalitātes pilsētās jau pati mudina veidot šīs pārmaiņas satiksmes organizācijā. Jāatzīmē arī, ka nākamajā periodā mums ir izdevies pirmo reizi Latvijas vēsturē iekļaut Eiropas fondu finansējumu 23 miljonu eiro apmērā arī velotīklu un veloceliņu attīstībai. Domāju, ka tas arī būs labs pienesums satiksmes drošībai un infrastruktūrai.

Tālis Linkaits,
satiksmes ministrs