Vides izglītības fonda kampaņas “Mana jūra” ekspedīcijas dalībnieki Pāvilostā, liekot bonas Sakas upē, izmēģinājuši jaunu monitoringa metodi. Tā ļaus noskaidrot, cik plastmasas atkritumu jūrā ieskalo upes.

Vides izglītības fonda pārstāvis Jānis Ulme stāsta, ka sadarbībā ar kolēģiem Zviedrijā, Somijā un Igaunijā tiek pētīti plastmasas atkritumu ceļi – kā tie nonāk pludmalēs. Jaunu monitoringa metodi ar bonu un tīklu likšanu upēs izstrādājuši zinātnieki no Somijas un Zviedrijas, pašlaik notiek tās testēšana. Projekts ir ilgtermiņa, darbs nopietni turpināsies rudenī un pavasarī citās Latvijas upēs.

“Priekš testa viss izdevās labi,” par darbu Pāvilostā saka J. Ulme. “Secinājām, ka bonām ir pareizie linuma izmēri, zivis tajos neķeras, jo acs ir maza, zivs atsitas. Guvām arī vērtīgu mācību, skatoties, kā straume nospriego bonas. Sakā ir lēna straume, kā jau daudzās Latvijas upēs, tā ieplūst perpendikulāri jūrā. Ja ir pretvējš no jūras, tas ir stiprāks par straumi un aizpūš bonas pretējā izliekumā. Meklēsim iespējas izmantot atsvarus, mainīt linumu, lai tas mitrumā nestieptos.”

Liels plastmasas piesārņojums Sakā nav ticis novērots. “Pāris peldošu gabalu bija, bet pārsvarā ir organiskie atkritumi – zari, lapas. Sakas augštecē nav apdzīvotu vietu. Atkritumu ienesumi upē nāk no makšķerniekiem un atpūtniekiem. Rudeņos un pavasaros to ir vairāk,” stāsta J. Ulme.

Vides speciālists atzīst, ka esot gatavs turpmākajam monitoringam rudenī, kad bonas liks upēs, kuru augštecēs ir apdzīvotas vietas, piemēram, Pēterupē Saulkrastos un Lielupes ietekā pie Jūrmalas. 

Ekspedīcijas “Mana jūra” pludmales atkritumu monitoringa rezultāti Liepājā, Grobiņas un Pāvilostas novadā nav bijuši iepriecinoši. Liepājas pludmalēs centrā un Karostā turpinās tendence palielināties atkritumu skaitam. Pirmo gadu tika vērtēta pludmale Šķēdē, kur konstatētas 154 atkritumu vienības 100 metros. Šis rādītājs ir zemāks nekā vidēji Latvijā. Salīdzinot ar iepriekšējiem pieciem gadiem, Pāvilostas novadā situācija ir uzlabojusies. Pāvilostas monitoringa laukumā tika atrastas 110 atkritumu vienības, bet Ziemupē – 32. Iepriekš vidēji bija 166,5.