Tetovējumu vēsture meklējama jau tālajā Ēģiptē – 2600.gadā pirms Kristus. Interesanti, ka kādreiz tos saistīja tikai ar maģiskiem, reliģiskiem rituāliem, bet mūsdienās tetovējumi ir kļuvuši jau par īpašu mākslas veidu. Pēdējos gados tetovēšanās ir ieguvusi lielu popularitāti, īpaši jauniešu vidū. Vieni izvēlas sev tetovēt rakstus vai hieroglifus, kas simbolizē laimi, veiksmi, mīlestību, savukārt otri – vienkārši zīmējumus, kas patīk.

Ierodoties pie privātā tetovētāja Ziedoņa un vērojot viņa darbu, viss redzamais nemaz neizskatās tik biedējošs un sāpīgs. Viņš pastāsta, ka strādā ar īpašu līdzekli, kas novērš sāpes. ”Šādā gadījumā, lai tetovējums būtu noturīgs, tas būs jātaisa atkārtoti. Taču klients pats var izvēlēties – paciest nelielas sāpes vai doties pie tetovētāja divreiz,” saka Ziedonis.

No tetovējumu veidiem un stiliem, mākslinieks saka, ka meitenes pārsvarā izvēlas ziedus, turklāt pieprasīti ir krāsainie tetovējumi. Savukārt puišiem tuvāki ir zvēru motīvi, arī dažādi hieroglifi un bezkrāsaini zīmējumi. Pēdējais ”modes kliedziens” ir mistiski, fantastiski tēli. Runājot par ķermeņa daļām, kur cilvēki izvēlas sev tetovēt, ir ļoti dažādas – sākot no galvas un beidzot ar kāju potītēm. Viena tetovējuma cena ir sākot no Ls 15.

No drošības viedokļa Ziedonis pastāsta, ka katra adata tiek lietota tikai vienreiz un viss pēc tam tiek sterilizēts. Taču mākslinieks neiesaka taisīt tetovējumus vasarā, jo tad cilvēki pastiprināti svīst un tas dzīst sliktāk (sadzīst sākot no divām nedēļām), tāpēc labāk tetovēties rudens un ziemas mēnešos, protams, neaizmirstot par tetovējuma pastiprinātu kopšanu pirmajās nedēļās.

Jāpiebilst, ka speciālisti iesaka, pirms taisīt tetovējumu, vairākkārt pārdomāt, vai tas patiešām ir vajadzīgs un kāda ir tā nozīme, jo pretējā gadījumā, no tā atbrīvoties būs ļoti grūti un sāpīgi.

Sanitai Pūķei ir divi tetovējumi: ”Pirmais man radās ļoti neapdomāti. Izdomāju, ka vienkārši vajag. Izvēlējos to, jo man patika raksts. Tas neko nesimbolizē, un taisīju to pie pazīstama cilvēka. Jāatzīst, ka pirmajā reizē bija mežonīgs satraukums, jo likās, ka sāpēs. Otrais tetovējums gan ir ar nozīmi – tas simbolizē kultūru, kurai piekrītu un ir saistīts ar mūzikas stilu, ko klausos. Tā ir kultūra, kurai ticu. Izdomāju, ka man tādu vajag, un zināju, ka to nenožēlošu, ja arī pēc daudziem gadiem šādu mūzikas stilu vairs neklausīšos un par to neinteresēšos. Vienkārši tas atgādinās man šo laiku un cilvēkus. Ir doma taisīt vēl divus tetovējumus – viens ir vārds ”bitch”. It kā rupji, bet man tam ir savādāka pieeja. Kā arī niknu lauvu vai tīģeri uz otra pleca, jo visi no kaķu dzimtas ir mani mīļākie dzīvnieki!”

Anita Urkauska