Šodien, 29. augustā Liepājā norisinājās Latvijas – Baltkrievijas starpvaldību Transporta komisijas sēdē, kurā tika izvērtēta līdzšinējā sadarbība un lemts par turpmāko, skaidri nosakot, ka jāturpina gan kravu, gan pasažieru pārvadājumu aktivizēšana izmantojot gan dzelzceļu, gan aviosatiksmi. Transporta komisijas sēdēs noslēgumā Latvijas Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Reimanis un Baltkrievijas Transporta un sakaru ministra vietnieks Aleksejs Abramenko parakstīja sadarbības protokolu. Baltkrievijas delegācija tikās ar Liepājas un LSEZ vadību, kā arī apmeklēja un izzināja Liepājas ostas un lidostas iespējas, portālam vēstīja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece – Kadeģe.

Latvijas – Baltkrievijas starpvaldību Transporta komisijas sēdē parakstītais sadarbības protokols ietver astoņus turpmākās sadarbības virzienus, tajā skaitā, kravu un pasažieru dzelzceļa pārvadājumu palielināšanu, nosakot, ka jāpalielina elektronisko dokumentu aprite, kā arī jāturpina darbs, lai nākotnē varētu īstenot dzelzceļa elektrifikācijas projektu starp Latviju un Baltkrieviju. Tāpat protokolā skaidri nosprausti sadarbības virzieni robežas šķērsošanas, muitas, aviācijas, autopārvadājumu un ceļu infrastruktūras jomās.

Komisija bija vienisprātis, ka liela nozīme sadarbības veidošanā starp Latviju un Baltkrieviju, bijusi Latvijas premjerministra Māra Kučinska darba vizītei Minskā šā gada februārī, kuras laikā parakstīts Memorands par ekonomisko sadarbību arī transporta un loģistikas jomā.

Kā uzsvēra Latvijas Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Reimanis, Transporta komisijas sēdes, kas pēc paritātes principa notiek reizi gadā gan Latvijā, gan Baltkrievijā, ir lieliska iespēja tieši risināt aktuālos jautājumus, sasniedzot rezultātu. Tas atspoguļojas arī kravu un pasažieru pārvadājumu pieaugumā. Dzelzceļa kravu apgrozījuma pieaugums starp Latviju un Baltkrieviju pēdējā gada laikā ir pieaudzis par 80 procentiem, bet pasažieru plūsma aviosatiksmē palielinājusies par 30 procentiem, bet tās ir tikai divas jomas, kurās notiek sadarbība. Tāpat Uldis Reimanis norādīja, ka ir ļoti svarīgi starpvaldību komisijas sēdēs rīkot ne tikai Rīgā, uzsverot gan Liepājas ostas, gan Liepājas lidostas potenciālu.

Baltkrievijas dzelzceļa kompānijas vadītāja pirmais vietnieks Igors Šilovs atzina, ka pēdējā gada laikā ievērojami palielinājusies ekonomiskā sadarbība abu valstu starpā transporta un loģistikas nozarē, uzsverot, ka kravu plūsma caur Latvijas ostām, tajā skaitā, Liepāju ir un noteikti būs arī nākotnē ar pieaugošu intensitāti. Tieši Liepājas osta kā graudu osta ir interesanta lauksamniecības kravu pārvadājumiem gan tiešiem, gan tranzīta.

Savukārt, Liepājas SEZ pārvaldnieka vietnieks attīstības jautājumos Uldis Hmieļevskis vēlreiz uzsvēra, ka Baltkrievijas kravas Liepājas ostā tiek krautas, bet jāattīsta arī vēsturiskās tradīcijas, ko savulaik veiksmīgi nodrošināja dzelzceļa pārvadājumi līnijā Liepāja -Romni, vedot graudus tranzītā caur Baltkrieviju, kā arī pieaugot pieprasījumam Skandināvijas tirgū pēc koksnes šķeldas, jāattīsta Baltkrievijas šķeldas eksports caur Liepājas ostu. Tāpat tika pārrunāta iespējamā sadarbība nākotnē aviācijas jomā, atjaunojot regulārus avioreisus maršrutā Liepāja – Minska.

14Skatīt galeriju