Ūdensvadi ir apsaimniekotāju galvenās rūpes kailsalā
Jo lielāki mīnusi termometra skalā, jo lielākas bažas par ūdensvadu darbību – tā bijis visos laikos, turklāt skāris kā privātmājas, tā daudzdzīvokļu namus.
liepajniekiem.lv
Apsaimniekotājs gan stāsta, ka pēdējos desmit gados situācija manāmi uzlabojusies. Ūdensvadi aizvien biežāk tiek rūpīgi siltināti, kā arī dzīvokļi vairs ilgstoši nestāvot tukši.
SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” (LNA) stāsta, ka Liepājā situācija nebūt nav kritiska. Ir dažas adreses, kurās pēdējo dienu laikā aizsalušas ūdens piegādes iekārtas, bet tās esot skaitāmas uz vienas rokas pirkstiem.
“Noteikti problemātiskākā ir vecā apbūve un tās ēkas, kurās atsevišķi dzīvokļu īpašumi netiek apdzīvoti.
Tas nozīmē, ka īpašnieki par sev piederošiem īpašumiem nerūpējas pietiekami labi – vai nu tur nedzīvo vai ilgstoši ir izbraukuši. Dzīvoklis netiek apsildīts, kā dēļ ūdensvads var aizsalt visā mājā,” skaidro LNA pārstāve Ita Cērmane.
Risinot neērtības, apsaimniekotājs aizsalušās caurules atkausē.
Lai šādi gadījumi nenotiktu, apsaimniekotājs iesaka īpašniekiem ar lielāku atbildību attiekties pret iegādātajiem dzīvokļiem. Braucot prom, parūpēties, lai kāds atbildīgais tur uzturētu siltumu.
“Vienkārši aizbraukt uz vairākām nedēļām vai mēnešiem ziemas laikā nozīmē likt pārējiem kaimiņiem ciest, jo tas skar visus,”
atgādina I. Cērmane.
Tomēr šī brīža situācija nav salīdzināma ar to, kā bija pirms 5–10 gadiem.
“Tolaik vecajā apbūvē masveidā aizsala ūdensvadi, diennaktī bija vairāki desmiti izsaukumu. Situāciju glābj tas, ka apsaimniekotajās mājās esam veikuši ūdens cauruļu hermetizēšanu jeb siltināšanu. Tas novērš sasalumu centrālajos ūdensvados.
Turklāt pašvaldība pirms laika veica inventarizāciju atsavinātajos īpašumos, tāpēc šobrīd tiem dzīvokļiem, kas tolaik stāvēja tukši, ir jauni īpašnieki, kuri dzīvokļus apsilda,” papildina I. Cērmane.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.