Pagājušajā gadā Latvijā ugunsgrēkos gājuši bojā mazāk par 100 cilvēkiem, kas ir mazākais bojāgājušo skaits kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. To, ka situācija ugunsdrošības ziņā uzlabojas, apliecina arī Nīcas ugunsdzēsējs Kārlis Dreižis.

Pēc statistikas datiem, Kurzemē ugunsgrēku bijis vismazāk. Pagājušā gada laikā saņemti četri izsaukumi par ugunsgrēku Nīcas novadā. “Kūlas bija divas. Tad viena māja. Un tagad pavisam nesen Otaņķos viena pirts nodega. Un Bernātos bija pirts, bet tur jau cilvēki paši bija paspējuši visu vairāk vai mazāk saglābt,” pastāsta ugunsdzēsējs.

Pēdējo piecu gadu laikā situācija laukos uzlabojusies. “Labāk paliek, jo cilvēki par ugunsdzēšamajiem aparātiem domā. Par savu rīcību. Pirms kāda laika mums gateri dega viens pēc otra. Uzņēmumu priekšniecība dara lietas labā. Nav brīvas patvaļas. Gaterī nestaigā ar cigareti zobos. Ir redzēti tādi brīnumi,” atminas K. Dreižis. Bet, piemēram, vecāku namu saimniekiem būtu jāparūpējas par skursteņu tīrību. “Visbiežāk uznāk aukstais laiks, cenšas sakurināt, skursteņi nav tīrīti daudzus gadus, un nelaime ilgi nav jāgaida,” norāda glābējs.

Nīcas ugunsdzēsējam palīgu nav. Vaicāts, vai tāds būtu nepieciešams, K. Dreižis stāsta, ka tas atkarīgs no situācijas. Ja nepieciešama palīdzība, vīrietis vēršas pie sava tēva, kurš ir brīvprātīgais glābējs.

Pagastā K. Dreižis strādā otro gadu ar atalgojumu 89 lati mēnesī. Kas pamudināja darīt šādu darbu? “Tas tā kā asinīs. No pamatskolas laikiem. Braucu tēvam līdzi. Man patika tā lieta. Kaut kā aizķērusies sirdī un… nezinu, likās interesanti,” viņš atbild.

Egona Zīverta foto

Tas ir jāpieņem vienkārši kā darbs, kas jāpaveic, saka Nīcas ugunsdzēsējs Kārlis Dreižis. “Brīvi domāt par to. Vienkārši laist gar ausi, var teikt,” viņš piebilst.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 7. janvāra numurā.
#kvards-20130107-06#