Portālā vērsās kāda liepājniece, kura stāsta, ka pilsētā vārnas uzbrūk cilvēkiem.

Sievietes novērotais incidents noticis svētdienas, 21.maija, pievakarē Dienvidrietumu rajonā: ”Devos uz atkritumu konteineru novietni, kad redzēju, kā man pa priekšu ejošajai sievietei pēkšņi no aizmugures uzbruka vārna. Kā vanags uzklupa sievietei un ar nagiem ieķērās skaustā.”

”Par laimi, miesas bojājumus putns sievietei nenodarīja, taču pārbiedēja gājēju nopietni,” turpina lasītāja: ”Ar šausmām iedomājos, ja šādi vārna uzbruktu kādam vecam cilvēkam vai bērnam! Sirmgalvis tādējādi notikuma vietā var mirt ar infarktu.”

Pašai stāstniecei, kura turpinājusi ceļu uz konteineriem, putns gan nav uzbrucis:

”Pēc redzētā es ejot nenolaidu acis no vārnas. Domāju: ja putns uzbruks arī man, sitīšu ar atkritumu maisu, ko nesu rokās. Taču vārna man neuzbruka, vien visu ceļu, kamēr nogriezos ap stūri, pavadīja mani ar modru skatu.”

Liepājniece ir satraukusies par liepājnieku un pilsētas viesu drošību un ir neizpratnē: ”Kāpēc putns tā pēkšņi uzbruka sievietei? Vai vārna nebija slima? Jo nekad iepriekš neko tādu es nebiju redzējusi.”

Šis nav ne pirmais gads, ne pirmais gadījums, kad vārnas pavasarī uzbrūk liepājniekiem. Ar līdzīgu problēmu mūsu pilsētas iedzīvotāji saskārās jau 2015.gada pavasarī.

Toreiz vārnu uzbrukumus vairāki liepājnieki piedzīvoja Jūrmalas parka rajonā. Iedzīvotāji arī toreiz bija nesapratnē: “Vai tas būtu normāli, ja pilsētā vārna uzbrūk. Turklāt ar katru gadu vārnas paliek aizvien vairāk.”

Ornitologs Kārlis Millers portālam jau iepriekš skaidroja, ka vārnas visbiežāk pašas cenšas izvairīties no tieša kontakta ar cilvēku.

“Jautājums, ko šajā gadījumā nozīmē uzbrukums – vai vārnas pikēja metra, divu attālumā, strauji mainīja virzienu, vai arī tiešām ar knābi, piemēram, pārsita galvu, vai mēģināja knābt. Tās ir divas dažādas lietas. Jāatzīst, vārnas ir vienas no gudrākajiem putniem, kas pie mums sastopami, ja ne paši gudrākie. Vārnas, kraukļi, žagatas ir izteikti intelektuāļi un viņiem ir raksturīga komandas spēle, viņi prot darboties komandā,” skaidroja ornitologs.

“Šajā gadījumā, visticamāk, vārnas tā rīkojušās, jo turpat kaut kur tuvumā bijis kāds jaunais putns. Iespējams, kāds cālis, kurš nemāk lidot, vienkārši izkritis no ligzdas varbūt turpat zālē sēdēja.

Lai gan vārna ir gudra, viņa nevar iedomāties, ka ne jau visi viņas cāli pamana. Līdz ar to, aizstāvot savu mazuli, viņa pikē virsū cilvēkiem,” uzskata K.Millers.

Tā kā maija beigas ir laiks, kad vārnām šķiļas mazuļi, visticamāk, sajūtot briesmas, vārnas centušās aizstāvēt savus mazuļus. Ornitologs atzīst, ka atsevišķi īpatņi varētu arī ieklupt matos, tomēr visbiežāk putni izvairās no tieša kontakta, bet gan pikē cenšoties cilvēku nobiedēt. “Bez jebkāda iemesla vārnas cilvēkiem virsū nebrūk. Viņas ir pietiekami gudras un saprot, ka cilvēks viņām var nodarīt pāri,” stāsta K.Millers.

“Jāpiemin arī tas, ka vārnas šobrīd ir jau ļoti saradušas ar cilvēku. Pēdējos trīsdesmit gados vārna ienākusi pilsētā diezgan konstanti un būtībā no laukiem jau vārna ir pazudusi. Kādreiz vārna pilsētā nebija un te nu pats cilvēks arī ir pie vainas ar visām atkritumu kastēm un visu pārējo. Putni piemērojas dzīves apstākļu maiņai. Pilsētā vārnai ir vieglāk iegūstama pārtika, kāpēc viņām meklēt laukos pa grāvmalēm, piemēram, vardes, ja viņas var atlidot uz miskasti un savākt vistu kaulus vai izsēt suņu barību. Tā darbojas dabas likumi – ar mazāko piepūli iegūt vislielāko labumu,” uzsver ornitologs.

_______________________ 

Iesaki tēmu vai ziņo par notiekošo arī Tu! To var izdarīt ikviens portāla lasītājs, izmantojot sākumlapā esošo formu “Piedalies satura veidošanā!”. Turpat iespējams iesūtīt arī dažādus fotostāstus, piemēram, no kāda pilsētā notikuša pasākuma.