Ņemot vērā publiskās apspriešanas gaitā saņemtos iesniegumus, būvatļaujai ir noteiktas papildu prasības.

Jau esam aprakstījuši plānoto vēja elektrostaciju būvniecības publisko apspriedi, kura norisinājās 20. septembrī, un tajā iztirzātos jautājumus.

Uz sanāksmi nebija ieradies neviens tuvākās apkārtnes iedzīvotājs.

Publiskās apspriešanas laikā (no 9. septembra līdz 7. oktobrim) iedzīvotājiem bija pieejamas aptaujas lapas, kurās viņi varēja norādīt, kā un cik lielā mērā iecerētā būvniecība varētu aizskart iedzīvotāju tiesības vai likumiskās intereses, kā arī sniegt priekšlikumus vai ierosinājumus.

Dienvidkurzemes novada būvvaldes arhitekte Ineta Butāne informē, ka neviena aizpildīta anketa netika saņemta, taču uzrakstīti bija 50 iesniegumi, no kuriem 44 tika atzīti par derīgiem.

“Tas galvenais, ko mēs gaidījām, pirmkārt bija tas, lai iedzīvotāji ierastos uz publisko apspriedi, lai tur uzdotu visus neskaidros jautājumus. Otrkārt, mēs cerējām, ka apkārtējie iedzīvotāji aptaujas lapās konkrēti uzrakstīs, kā tieši vēja elektrostaciju būvniecība viņus apgrūtina,” akcentē I. Butāne.

Viņa norāda, ka visi saņemtie iesniegumi bijuši pilnīgi vienādi, cilvēki tajos akcentējuši vēja elektrostaciju potenciālos draudus videi un cilvēka veselībai, drošībai, taču iedzīvotāji nav sapratuši iesnieguma būtību.

“Cilvēki nebija paskatījušies, ka publiskā apspriešana nenotiek ietekmes uz vidi novērtēšanai. Viņi ar saviem iesniegumiem vērsās pie mums, it kā notiktu ietekmes uz vidi novērtējums, bet pēc Valsts vides dienesta Liepājas Reģionālās vides pārvaldes atzinuma abām stacijām šo novērtējumu nevajadzēja.

Visas iedzīvotāju iebildes attiecās uz vidi un veselību – uz sikspārņiem, trokšņiem, apēnojumu, bet nesaņēmām nevienu anketu, kurā būtu aprakstīts, kā elektrostacijas iedzīvotājus konkrēti apgrūtinātu,”

stāsta būvvaldes pārstāve un atzīmē, ka uz saviem iesniegumiem iedzīvotāji saņemšot atbildes vēstuli.

Pēc būvniecības ieceres publiskās apspriešanas pārskata būvvalde lēmusi AS “Latvenergo” piešķirt būvatļauju, taču noteikusi papildu prasību pēc trokšņu, noēnojuma un ainavu analīzes.

Tāpat izstrādāto būvprojektu noteikts saskaņot ar LR Valsts vides dienesta Kurzemes reģionālo pārvaldi un Veselības inspekciju.

Tā kā netika saņemta neviena iedzīvotāja anketa, konkrētākas prasības būvvalde nevarēja pierakstīt.

“Reģionālā vides pārvalde un Veselības inspekcija izvērtēs visus parametrus un noteiks, vai projekts atbilst vai neatbilst prasībām. Ja netiks dots pozitīvs atzinums, mēs projektu noteikti neakceptēsim,” uzsver I. Butāne.

Oficiāli būvatļauja tiks izsniegta, kad tiks atzīti visi nosacījumi un AS “Latvenergo” būs līdz galam nokārtojusi apbūves tiesības. “Apbūves tiesību līgumi ir noslēgti, tos esam redzējuši, bet tie nav ierakstīti zemesgrāmatā, kas ir obligāta prasība. Līdz ar šo tie nav saistoši trešajām personām, kas ir būvvalde.

Apbūves līgumu ierakstīšana zemesgrāmatā ir procesā – pašreiz tas karājas gaisā,” stāsta būvvaldes pārstāve.

Pēc būvatļaujas izsniegšanas nākamais solis būtu vēja elektrostaciju projektēšana, ko pēc likuma var veikt divus gadus. Ja projekts tiks akceptēts, būvniecība jāuzsāk piecu gadu laikā un to var veikt turpmākos astoņus gadus.

I. Butāne norāda, ka, līdzko būvatļauja tiks izsniegta, cilvēki mēneša laikā to varēs pārsūdzēt.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.