Tāpat paliek spēkā arī Apstādījumu uzraudzības komisijas atbalstītā iecere koku nociršanai Zvejnieku alejā, kur plānota autostāvvietas būvniecība veselības centram.

Būvatļauju bija apstrīdējusi publiciste un arhitekte Indra Ķempe ar domubiedriem,

uzskatot, ka tā izsniegta, pārkāpjot normatīvajos aktos paredzēto kārtību, un uzskatāma par prettiesisku,

jo būvvalde netika informējusi sabiedrību par to, ka jaunā būvniecības iecere neatbilst darbam, kurš uzvarēja metu konkursā, – būve paredzēta augstāka.

SIA “K IDEA” izstrādātais būvniecības iesniegums un būvprojekts minimālā sastāvā tika nodots izvērtēšanai neatkarīgiem ekspertiem, starp kuriem bija Latvijas Arhitektu savienības (LAS) valdes priekšsēdētāja Linda Leitāne, neatkarīgs sertificēts arhitekts un būvprojektu arhitektūras risinājumu eksperts Mikus Lejnieks un citi.

Ekspertu ieskatā izmaiņas ēkas plānojumā, palielinot stāvu platību un vienlaikus ēkas augstumu,

neizmaina ideju konkursa darbā norādītos principus un vēsturiskās ēkas un jaunbūves proporciju attiecību,

neizmaina arī konkursa darbā pieteikto kompozīcijas izveides principu.

LAS secinājusi, ka būvniecības iecere ir izstrādāta atbilstoši ideju konkursā uzvarējušā darba pieteiktajiem principiem un risina konkursa nolikumā un būvvaldes darba uzdevumā pieteiktās problēmas, respektējot pilsētas arhitekta noteiktos ierobežojumus un ir uzskatāma par konkursa rezultātiem atbilstošu.

“Meta ideja jau nav kaut kādi mistiski 12,1 metrs, tā ir konkrēta arhitektūras koncepcija,” portālam liepajniekiem.lv teica būvniecības ierosinātāja UAB “Liepojos kopos” pārstāvis – būvprojekta vadītājs, SIA “K IDEA” arhitekts Andris Kokins.

Vaicāts par pašreizējās ieceres atbilstību apbūves noteikumiem Liepājā, viņš norādīja, ka tāpēc tika rīkots starptautisks metu konkurss, lai noteikumus varētu mainīt.

Konkursa komisija lēmusi par četrstāvu ēkas ieceri, nevis tās augstumu, norādot, ka projekts ir jāpilnveido. Tāpat sabiedriskajā apspriešanā bijis skaidri pateikts, ka ēka būs augstāka nekā konkursa uzvarētāja metā.

“Lūdzu, ņemiet vērā –

tad, kad jūs pieņemsiet šo nelikumīgo lēmumu, eksistē Krimināllikuma pants, kas paredz valsts amatpersonām atbildību par bezdarbību.

Mēs pārsūdzēsim, ja jūs atbalstīsiet,” domes sēdē teica I. Ķempe.

Viņa arī uzsvēra, ka Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde vēstulē, kas pievienota būvatļaujas apstrīdējumam, paudusi, ka nesaskaņos neko, kas būs augstāks nekā metā.

Ar pārvaldes vadītāju Juri Dambi portālam ceturtdien neizdevās sazināties.

Dace Bluķe atgādināja kolēģiem, ka I. Ķempes pretenzija neesot pret pašu projektu vai stāvu skaitu, bet gan būvapjoma palielinājumu un par to, cik tiesiski ir pieņemti līdzšinējie lēmumi.

“Ne tik senā pagātnē daļa Rīgas domes deputātu maksāja sodu par prettiesiski pieņemtiem lēmumiem.

Man šobrīd nav pārliecības, ka tiešām tiesas gadījumā nelemj par prettiesiski pieņemtiem lēmumiem,”

viņa teica.

Deputāte nobalsoja “pret”.

Domes Juridiskās daļas pārstāvji skaidroja, ka nekādi tiesību aktu pārkāpumi neesot atrasti, tāpat dome arī nav saskatījusi pārkāpumus būvniecības ieceres publiskās apspriešanas norisē, kas notikusi par ideju, vizuālo risinājumu, nevis konkrētiem tehniskajiem rādītājiem.

Komentējot to, ka būvprojektā jaunā ēka plānota augstāka nekā metā, kuru apstiprināja konkursa žūrija, tās loceklis, deputāts Uldis Sesks atbildēja: “Tas ir privāta investora ierosināts būvprojekts, ar kuru tiek glābta vēsturiskā Vannu māja, jo nav cita ceļa, kā to izdarīt. Viņš ir pasūtītājs, kurš nosaka, ko būvēs, lai šis projekts būtu dzīvotspējīgs.

Piekasīties var arī telefona stabam.

Viens cipars vairāk vai mazāk, bet te ir jāatšķiro negatīvās emocijas, kas nāk no Indras Ķempes, kura grib torpedēt šo projektu.”

Ja pašvaldība ir ieinteresēta kurortoloģijas attīstībā, tad esot pieļaujamas atkāpes no sākotnējās ieceres.

Uz jautājumu, vai šis nav precedents kādam nākamajam investoram gribēt būvēt, piemēram, 24 stāvus, U. Sesks atbild, ka nevajagot pārspīlēt. “Šeit ir jautājums par 3–4 stāviem, un trijos stāvos nevar ielikt vajadzīgo numuriņu skaitu, lai projekts būtu dzīvotspējīgs.”

A. Kokins norādīja, ka pasūtītājs nekādā gadījumā nesāks vecās Vannu mājas pārbūvi, ja vienlaikus nevarēs sākt celt jaunbūvi.

Ja domes lēmums atkal tikšot pārsūdzēts, būs ilga tiesvedība, tad esot diezgan nopietna iespēja investoram vispār atteikties no ieceres īstenošanas Liepājā.

“Viņš teiks – es iešu citā vietā, man ir 30 miljoni.

Ventspils gaida rindā, viņi jau ir sagatavojušies. Bet es ceru uz veselo saprātu,” atzīmē arhitekts.

Domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš atzīmēja, ka demokrātiskā sabiedrībā ir normāli, ka cilvēki vēršas tiesā.

“Taču ir pilnīgi skaidrs, ja tiesvedība sāksies, liepājnieki neiegūs projektu, kuru ilgus gadus vēlamies redzēt, kas ir Vannu māja. Un attīstītāji ir skaidri norādījuši, ka projekts tiks vienkārši apturēts. Vai tas ir pilsētnieku ieguvums? Domāju, ka ne,” viņš atzina.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.