Iesaistoties daudzdzīvokļu mājām piegulošo teritoriju sakopšanā un labiekārtošanā, iedzīvotāji aizvien biežāk vēlas pagalmos izvietot videonovērošanas kameras. Uzņēmums “Liepājas namu apsaimniekotājs” (LNA) skaidro gan likumdošanu, gan praktiskas nianses, kas jāizvērtē pirms šīs ieceres īstenošanas.

Novērot drīkst, bet vai vajag?

Iedzīvotāji skaidro, ka videonovērošanas kameru izvietošanas mērķis ir vēlme uzraudzīt kārtību pašu spēkiem labiekārtotajos pagalmos, to pasargāšana no nelūgtiem viesiem un vandaļiem, kā arī rūpes par bērnu drošību spēļu laukumos.

“Pirms uzsākt sava īpašuma videonovērošanu, svarīgi apsvērt, vai tā vispār ir nepieciešama,” saka LNA Juridiskās daļas vadītājs Viktors Zīverts.

2018. gada 25. maijā Eiropas Savienībā sāka piemērot Vispārīgo datu aizsardzības regulu (VDAR). “Tas nozīmē, ka videonovērošanas ierīce, ko fiziska persona aizsardzības nolūkos uzstāda pie sava nekustamā īpašuma, vairs nav jāreģistrē Datu valsts inspekcijā, un par tās reģistrāciju nav jāmaksā valsts nodeva,” turpina V. Zīverts. “Iespējams, tas raisījis iedzīvotājos pastiprinātu vēlmi savu īpašumu uzraudzībai izvēlēties videonovērošanu. Taču jāzina, ka regulas piemērošana nenozīmē, ka nepastāv nekādi ierobežojumi. Patiesībā situācija ir kļuvusi vēl komplicētāka.”

Videokamera, ko fiziska persona uzstādījusi pie savas ģimenes mājas ar mērķi aizsargāt iemītnieku īpašumu, veselību un dzīvību, nav uzskatāma par datu apstrādi tikai personiskām vai mājsaimniecības un sadzīviskām vajadzībām. Jāsaprot, ka ar šo sistēmu tiek uzraudzīta arī publiskā telpa, un tas nozīmē, ka jau iepriekš tiek plānota iegūto personas datu (videoieraksta) nodošana citām personām, piemēram, policijai.

“Fizisko personu datu apstrādes likuma” 36. panta 2. daļa nosaka: par datu apstrādi personiskajām vai mājsaimniecības vajadzībām netiek uzskatīta videonovērošana, kurā izmantoti tehniskie palīglīdzekļi informācijas strukturēšanai. Par tādām uzskatāmas ierīces ar biometrisko datu apstrādes funkcijām, piemēram, cilvēku sejas atpazīšanai.

Kā norāda V. Zīverts, pirms daudzdzīvokļu māju pagalmos uzstādīt videonovērošanas ierīces, jāizpilda virkne procedūru, ko paredz likumdošana un noteikumi.

Pirmkārt, lai pie daudzdzīvokļu namiem uzsāktu videonovērošanu, par to jālemj dzīvokļu īpašnieku kopībai, jo pārzinis Vispārīgās datu aizsardzības regulas izpratnē būs dzīvokļa īpašnieku kopība. Ja dzīvokļu īpašnieki ir nodibinājuši biedrību – pārzinis būs pati biedrība. Ja šāda lēmuma nav, par pārzini var tikt uzskatīta konkrētā persona, kas to uzstādījusi. Par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem un informācijas nesniegšanu datu subjektam ir paredzēta administratīvā atbildība saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas 83. pantu. Persona, kuras tiesības ar videonovērošanu ir aizskartas, pret novērotāju var vērsties arī tiesā.

Par videonovērošanu privātām un mājsaimniecības vajadzībām “Fizisko personu datu apstrādes likuma” izpratnē ir uzskatāma tāda novērošana, kuru veic ar ierīcēm, kas darbojas tiešsaistes režīmā, neveicot ierakstu. Tas nozīmē – ja tiešsaistē tiek novērots, kas notiek autostāvvietā mājas pagalmā vai pie atkritumu sētiņas, privātuma aizskārums nav konstatējams. Turpretī, ja tiek veikts ieraksts, noteikumi, kas jāievēro, lai neaizskartu citu personu tiesības, ir krietni stingrāki. Svarīgākais – šādu informāciju atbilstoši jāstrukturē, jāuzglabā un pēc pieprasījuma jāizsniedz ikvienam pieprasītājam, kurš būs fiksēts kādā no novērošanas epizodēm, turklāt jāizsniedz formā, kas neaizskar šajā epizodē citus redzamos subjektus. Tas ir sarežģīts process, kas stingri atrunāts normatīvajos aktos, un tā izpilde katrā konkrētā gadījumā, piemēram, veicot videonovērošanu kādas mājas autostāvvietā, jāapraksta un jāfiksē pārskata atbildības nolikumā.

Tāpēc, pirms uzsākt sava īpašuma videonovērošanu, svarīgi ir apsvērt, vai tā vispār nepieciešama, vēlreiz atgādina jurists. Ja īpašnieks uzskata, ka tikai ar videonovērošanas palīdzību iespējams panākt īpašuma aizsardzību, tā ir maksimāli jāierobežo, līdzsvarojot novērošanas veicēja interesi par īpašuma aizsardzību ar citu cilvēku tiesībām uz sava privātuma neaizskaramību. “Es vēlreiz vēlos atgādināt, ka neierobežota cilvēku filmēšana un novērošana arī var tikt uzskatīta par privātuma aizskārumu vai pat izsekošanu, un tas ir nopietns cilvēktiesību pārkāpums,” norāda V. Zīverts.

Šo visu zinot un saprotot, pirms pieņemt lēmumu par videonovērošanas kameru uzstādīšanu kopīpašumā, viņš mudina nopietni apsvērt visus iespējamos jautājumus un iebildumus, ko varētu nākties saņemt saistībā ar šādu ierakstu veikšanu. Veikt videonovērošanu publiskajā telpā, maksimāli ierobežojot fizisku personu ierakstīšanu un līdz ar to potenciālo aizskārumu, var būt ļoti sarežģīti.

Nedrīkst novērot bez brīdinājuma!

“Veikt videonovērošanu daudzdzīvokļu mājās vai pagalmos nav aizliegts, taču, lai to darītu, jāpastāv kādam no “Vispārīgās datu aizsardzības regulas” (VDAR) 6. panta 1. punkta noteiktajiem tiesiskajiem pamatiem,” skaidro Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas Datu aizsardzības daļas vadītājs Edgars Āboliņš. “Visticamāk, šajā gadījumā mērķis būs pasargāt īpašumu. Tāpat ir jāievēro VDAR minētie personas datu apstrādes principi.”

“Uzstādot videonovērošanas kameras, ļoti svarīgi izpildīt personu informēšanas pienākumu – izvietot paziņojumus vēl pirms nokļūšanas videonovērošanas zonā,” viņš turpina. Tas nozīmē, ka pirms nokļūšanas videonovērošanas zonā cilvēkam ir jābūt informētam, ka notiek videonovērošana. To dara, izvietojot informatīvas zīmes, kurās norāda, kāds ir videonovērošanas mērķis, kas to veic un kontaktinformācija atbilstoši VDAR 13. panta noteiktajam apjomam.

“Informējot par videonovērošanu, šīs norādes nedrīkst atrasties tālu no filmētās teritorijas, kā arī jānodrošina, lai cilvēkiem būtu skaidrs, kurās vietās videonovērošana tiek veikta,” precizē E. Āboliņš. “Turklāt jāņem vērā, ka uzfilmētajiem cilvēkiem ir tiesības no videonovērošanas veicēja saņemt ierakstus, kurā viņi redzami.”

Protams, ir vēl daudz citu aspektu, kas jāņem vērā, uzstādot videonovērošanas sistēmu, piemēram, jāgādā par drošu videonovērošanas ieraksta uzglabāšanu, piekļuvei jābūt ierobežotai, nedrīkst uzglabāt videoierakstus ilgāk par nepieciešamo, pirms videonovērošanas uzsākšanas jāveic leģitīmo interešu balansa izvērtējums u.c.

“Videonovērošanas veikšanu drīkst uzsākt tikai tad, kad vispusīgi un nopietni izvērtēts, ka ieguvums no tās būs lielāks nekā fiziskai personai tādējādi nodarītais privātuma apdraudējums un ka tā nodrošinās iecerētā mērķa sasniegšanu veidā, kas vismazāk aizskar fiziskās personas tiesības uz privātumu,” vēlreiz uzsver E. Āboliņš.

ZINĀŠANAI

• Datu valsts inspekcija kontrolē un regulē trešo personu uzstādīto videonovērošanas kameru tiesiskumu; videonovērošanas uzraudzība ir noteikta kā viena no prioritārām.

• “Dzīvokļa īpašuma likuma” 16. panta trešā daļa noteic, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja “par” balsojusi vairāk nekā puse dzīvokļu īpašnieku. Ja šāda balsojuma nav, videonovērošana aizskar Civillikumā noteiktās civilās tiesības, tad, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 1. panta pirmo daļu un 23. panta pirmo daļu, kopīpašniekiem ir tiesības vērsties šķīrējtiesā vai izmantot mediāciju.

• Videokameras drīkst filmēt kopējās telpas un teritorijas (piemēram, autostāvvietas, priekštelpas, liftu durvis vai pagalmu), tās nedrīkst filmēt citu iedzīvotāju dzīvokļu durvis, balkonus vai terases un tml.

• Vairumā gadījumu videonovērošanas rezultātā iegūtie attēli satur personas datus, kuru apstrāde ir jāveic saskaņā ar “Fizisko personu datu apstrādes likumu” (FPDAL). Turklāt tas nozīmē, ka šādos gadījumos indivīdam ir noteiktās datu subjekta tiesības – būt informētam par veikto personas datu apstrādi un iespēju piekļūt saviem personas datiem. FPDAL attiecas uz jebkuru darbību (apstrādi) ar jebkādu informāciju par dzīvām, identificējamām fiziskām personām.

SVARĪGI

Mājas iedzīvotāji, viesi un citi datu subjekti skaidri un precīzi jāinformē par veikto videonovērošanu, tās mērķi un pārzini. Vēlams sniegt arī informāciju par datu subjektu tiesībām piekļūt saviem datiem, uzstādot brīdinājuma zīmes ar papildu informāciju vai arī norādi, kur saņemama informācija par:

– pārziņa vai tā pārstāvja identitāti un kontaktinformāciju;

– datu aizsardzības speciālista, ja tāds ir norīkots, kontaktinformāciju;

– personas datu apstrādes nolūku un juridisko pamatu – ja apstrāde tiek veikta uz leģitīmo interešu pamata, jāsniedz informācija par pārziņa leģitīmajām interesēm;

– personas datu saņēmējiem jeb kas piekļūs šai informācijai, tajā skaitā, kam tā tiks nodota;

– to, vai dati var tikt nodoti valstij ārpus Eiropas Savienības;

– to, cik ilgi tiks uzglabāti videoieraksti (personas dati);

– personas tiesībām piekļūt saviem personas datiem (iebilst, ierobežot datu apstrādi, izdzēst u.c.);

– personas tiesībām iesniegt sūdzību Datu valsts inspekcijā;

– to, vai tiek veikta personas datu profilēšana.

Informācija sagatavota, izmantojot Datu valsts inspekcijas mājaslapā publicēto informāciju (https://www.dvi.gov.lv).