No valsts pārbaudes darbiem šogad atbrīvoti 16 Liepājas rajona 9. un 12.klašu skolēni, pastāsta Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste Gunta Lagzda. No eksāmeniem atbrīvoti 12 pamatskolas beidzēji un četri 12.klases audzēkņi. “Mums problēmu ar pārlieku lielu no pārbaudes darbiem atbrīvoto skaitu nav,” uzsver G.Lagzda, piebilstot, ka skaits ir bijis līdzīgs arī iepriekšējos gados. Piemēram, 2005.gadā atbrīvoja 13 skolēnus, gadu iepriekš – 14, bet 2000./2001.mācību gadā valsts pārbaudes darbus nekārtoja 26 skolēni. Tas skaidrojams ar centralizēto eksāmenu sertifikātu nepieciešamību, stājoties augstskolā, piekrīt Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste.

“Citādi viņi nekur netiek mācīties,” viņa saka. Ja valsts pārbaudes darbi nav kārtoti, tiek saņemts tikai atestāts par vidējās izglītības iegūšanu. Tādēļ esot gadījumi, kad skolēns saņēmis atbrīvojumu no valsts pārbaudes darbiem, taču lūdz atļauju kārtot noteiktus eksāmenus. Tad par viņa veselību atbildību uzņemas viņš pats.

9.klases beidzēji atbrīvojuma gadījumā saņem apliecību par pamatizglītības iegūšanu. Viņiem valsts pārbaudes darbu vērtējums, turpinot mācības vidusskolā, ģimnāzijā vai kādā profesionālās izglītības iestādē, nav vajadzīgs.

“Labāk tomēr izmantot atbrīvojumu, nekā riskēt ar bērna veselību,” uzskata G.Lagzda un norāda, ka nav pamata neticēt ģimenes ārsta noteiktajai diagnozei. Iesniegtos dokumentus vēl izvērtē speciāli izveidota komisija, un tikai tās pozitīva lēmuma gadījumā iespējams saņemt atbrīvojumu no pārbaudes darbiem.

Par atbrīvoto skolēnu skaitu no sporta ieskaitēm Izglītības pārvaldei informācijas nav. Ja ģimenes ārsts uzskata, ka bērnam nedrīkst būt fiziska slodze, gala lēmumu pieņem skolu direktori. “Reizēm bērni meklē iespēju saņemt atbrīvojumu, jo dažiem pārbaudījumus ir grūti nokārtot,” apstiprina G.Lagzda, bet konkrēti piemēri par šādiem gadījumiem viņai nav zināmi.

Pērn vairāki skolu beidzēji kopā ar klasesbiedriem nav kārtojuši pārbaudījumus lauztas rokas dēļ. “Taču tas nenozīmē, ka viņi vispār nekārto eksāmenus. To var izdarīt vēlāk,” pastāsta Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste.

Ir vairāk nekā 120 slimību, kas var būt par pamatu izglītojamā atbrīvošanai no valsts pārbaudījumiem, norādīts Ministra kabineta noteikumos “Kārtība, kādā izglītojamie atbrīvojami no noteiktiem valsts pārbaudījumiem”.