Viens no svarīgākajiem gada notikumiem kristīgajā pasaulē ir Kristus piedzimšanas svētki – prieka un līksmības laiks, laiks, kas veltīts ģimenei. Cilvēki rīko svinības, ievēro gadsimtiem senas svētku tradīcijas, apdāvina cits citu. Aicinot visus priecāties, pāvests Benedikts XVI vienlaikus arī atgādina par dzīves pabērniem, sevišķi Tuvo Austrumu kara apstākļos.

18.decembrī savā apcerē pirms lūgšanas “Kunga Eņģelis” Benedikts XVI atzina, ka prieku par Kristus dzimšanas svētku tuvumu aizēno dramatiskā situācija pasaulē: “Svētku laikā neaizmirsīsim savus brāļus un māsas, kuri dažādās pasaules malās, īpaši Tuvajos Austrumos un dažos Āfrikas reģionos, pārdzīvo kara briesmas”.

Tāpat pāvests aicināja svētkos neaizmirst par vientuļiem un slimiem cilvēkiem, kuri nes ne tikai fizisko, bet arī garīgo ciešanu nastu, jo jūtas atstāti. Būtu jāpadomā arī par jauniešiem, kuri ir pazaudējuši patieso prieku un mēģina to meklēt tur, kur to nevar atrast – izmisīgā dzīšanās pēc slavas, iluzoriskās izpriecās, narkotikās un azartspēlēs. “Līdzīgi kā pirms vairākiem gadsimtiem, arī šodien Dieva vārds, kas tapa cilvēks, pieskaras ciešanu nomāktajiem, lai tos atpestītu”, teica Benedikts XVI.

Skumja mūsdienu parādība ir Ziemassvētku komercializēšana. Ziemassvētki daudziem kļuvuši par milzu peļņu nesošu biznesu. Šajā laikā notiek drudžaina tirgošanās un iepirkšanās, priekšplānā izvirzīts mielasta galds un dārgas dāvanas, nevis patiesā Ziemassvētku vēsts – Kristus piedzimšana pirms 2000 gadiem Betlēmē un šodien katra cilvēka sirdī.

Patiesi skaistu un svētīgu Ziemassvētku svinēšanai nevajag daudz. Vērtīga tradīcija Kristus dzimšanas svētku vigīlijas vakarā (24. decembrī) ir oblātes (par oblāti sauc balto maizīti, kas paredzēta Dievkalpojuma upurim, tā tiek cepta no augstākā labuma kviešu miltu mīklas) dalīšana ģimenes lokā. Turot rokā oblāti un nolaužot gabaliņu no tās, ģimenes locekļi viens otram novēl Dieva svētību, stipru ticību, dziļu mīlestību, nešaubīgu cerību, veselību un priecīgus svētkus.

Šī paraša aicina mūs citiem piedot nodarītās pārestības, un censties būt labiem kā maize. Pēc katoļu tradīcijas 24. decembra vakariņas ir pieticīga maltīte – tajā netiek lietoti gaļas ēdieni un alkoholiskie dzērieni. Svētku mielasta galds tiek klāts 25. decembrī – Pirmajos Ziemassvētkos.

Ziemassvētkos cilvēki ir atsaucīgi un labprāt nodarbojas ar labdarību. Tomēr svarīgi atcerēties, ka palīdzība cietējiem vajadzīga visu gadu, un labos nodomus neaizmirst arī pēc Ziemassvētku laika.

Vilhelms Lapelis,
Romas katoļu Kurzemes bīskaps