Var gadīties, ka ”Ķirbju balle” bijusi pēdējā garšaugu balle, jo Kungu ielas radošajā kvartālā nākamgad sāksies būvdarbi. Kvartāliņš droši vien pārtaps par viduslaiku pagalmu.

Taču trīs gadu laikā mēs esam tik daudz recepšu un veselīgas dzīves ziņu paraugus snieguši, ka var gadīties, ka pašiem pienāk brīdis, kad tā visa sāk aptrūkties. Mēs sākām ar rabarberiem, zemenēm, spinātiem, nu jau ir smiltsērkšķi, ķirbji un kabači. Mums šķiet, ka milzīgi liels loks ir noiets un cilvēkiem ir stāstīts un rādīts tik daudz vērtīga, ka vispār ir ļoti laba, padarīta darba sajūta. Arī mēs paši esam sapratuši, ko nozīmē veselīgs ēdiens.

Šogad veidot garšaugu svētkus nebūt nebija viegli, jo daudzas idejas bija jau īstenotas. Ļoti cītīgi bija jāstrādā divām projektu vadītājām, Madarai Lubānei un Simonai Puigai, lai atrastu, kas ir interesants dabisku un veselīgu produktu piedāvājumā Latvijā, kas līdz šim nav bijis nopērkams Liepājā.

Zinu, ka Liepājā tiek piedāvāts doties ekskursijās uz vīna darītavu, smiltsērkšķu darbnīcām un citiem objektiem Latvijā, kur ir ekoloģiski tīri produkti, taču mūs uz priekšu virzīja spīts un vēlme, jo visi Liepājas iedzīvotāji, ģimenes ar maziem bērniem taču nevar aizbraukt ekskursijā. Tā mēs izlēmām šīs ekskursijas virzīt pretējā virzienā – atvest tās uz Liepāju.

Visas zemnieku saimniecības un individuālie mājražotāji, kam to piedāvājam ir ļoti atsaucīgi un brauc. Acīmredzot liepājnieki ir labi pircēji, jo iepriekš šādi produkti nav bijuši nopērkami. Lai šie pasākumi tiktu īstenoti, nepieciešams milzīgs finansiālais atbalsts, ko mums sniedzis gan Valsts kultūrkapitāla fonds, gan Liepājas dome. Tas mums ļāva veidot dažādas meistarklases, aicināt folkloras kopas un viesus.

Nākotnē tomēr mēs fokusējamies uz nozīmīgu vēsturisku uzdevumu – restaurēt Madame Hoyer viesnīcu jeb Pētera I namiņu, kas šobrīd ir slēgts. Biedrības nams jau ir parakstījis līgumu, lai ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu šo ēku atjaunotu kā tūrisma objektu.

Tādēļ šķiet, ka garšaugu balles vairs nenotiks līdz mirklim, kad šī pēdējā ēka būs atjaunota, iespējams, 2020. gadā. Pagalmiņā būs Madame Hoyer saķņudārzs ar garšaugiem, projektā ir arī dārza aka, skaistas laternas. Tad šeit būs vēl mājīgāks un radošām izpausmēm atbilstošāks pagalmiņš.

Visapkārt ir tikai plastmasa, eiroremonts un lielveikalu piedāvājums, taču šajā pagalmiņā valda šarms.

Toreiz idejiski Kungu kvartāls radās ļoti negaidīti, kad Liepājas pilsētas pašvaldība izlēma iegādāties šīs etnogrāfiskās 17. gadsimta mājas un celtnes. Tad, kad Liepājas Latviešu biedrības nams izsolē iegādājās šo nekustamā īpašuma objektu, ienākot iekšā, mēs uzreiz sapratām, ka šeit nav atsevišķu māju, bet ir izmantojams pagalms.

Pirms pieciem gadiem kā jaunatklājums Latvijā savu darbību sāka Kalnciema kvartāls Rīgā. Tad Rīga bija ļoti slavena ar koka apbūves restaurāciju. Mums likās, ka šī ir tā vieta, kur koka apbūve ir vissenākā, vērtīgākā un unikālākā, tādēļ liepājniekiem šeit varam radīt tāda veida radošo kvartālu.  

Man viennozīmīgi šķiet, ka vislabākais ieguvums mums bijis tieši šī pirmā radošā kvartāla ārpus Rīgas ieviešana.

Es uzskatu, ka tas ir ļoti unikāli. Apsveicami ir arī tas, ka esam atraduši nišu ar piedāvājumu klāstu, kas nekur citur nav bijis. Liepājnieki iegūst nākot uz šo kvartālu, iegūstot uz vietas to, ko citur varētu apskatīt vairāku dienu ekskursijā.

Vita Hartmane, Liepājas Latviešu biedrības nama vadītāja