Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Vladimirs Dreimanis: Mākslīga mācību iestāžu apvienošana nav saprātīga

Vladimirs Dreimanis: Mākslīga mācību iestāžu apvienošana nav saprātīga
Foto: liepajniekiem.lv
11.01.2017 14:40

liepajniekiem.lv

Vai tas būtu loģiski, ka Jūrniecības koledža, kas ir specifiska mācību iestāde, tiktu pievienota Rīgas tehniskajai universitātei? Par galveno argumentu, ka tādējādi tiks stiprināta jūrniecības zinātne, nevar nepasmaidīt.

Gribas pasvītrot to, ka Rīgas tehniskā universitāte ir ļoti tālu no jūrniecības zinātnes. Jūrniecības tēma RTU būs jauna. Tiesa, varbūt aizmirsta, jo, kā zināms, Latvijas Jūras akadēmija ir tā iestāde, kura iznāca no RTU pirms 25 gadiem un izveidojās kā atsevišķa organizācija.

Līdz ar to, pirmkārt, pa šiem gadiem objektīvu skatījumu par jūrniecības lietām RTU ir zaudējusi. Otrkārt, nesen, kuplā skaitā pulcējušās ar jūrniecību saistītas izglītības iestādes, izskatījām, izstrādājām un parakstījām Jūrniecības izglītības konceptu. Tas ir mūsu vairāku organizāciju savstarpēja vienošanās par to, kādā veidā mēs redzam starptautiskas prasības, attīstību un iespēju celt kvalitāti arī attiecībā uz izglītību.

Un šajā ziņā mēs esam pietiekoši vienoti, cits citu atbalstoši – kodols, kas izveidojies ar Jūrnieku reģistru, kam ir uzticētas būtiskas funkcijas.

Šobrīd mēs esam gan pietiekami dzīvotspējīgi, gan esam augsti attīstīti tieši jūrniecības izglītības jomā. Ja sarindotu visas valstis, kuras ir ieviesušas jūrnieku prasību ievērošanu, esam augšējās rindās. Līdz ar to mūsu sagatavotais personāls ir viens no konkurētspējīgākajiem pasaules tirgū.

Saprotam, ka RTU paziņojums par nepieciešamību RTU pievienot Jūrniecības koledžu varētu būt RTU izmisuma solis.

Jo lai cik arī izglītības iestādes nepozicionētu, ka katra ir labākā un pievilcīgākā, vispārējais studentu skaita samazinājums ir ievērojams.

Izņemot, un šeit mēs varam pat ar divām svītrām pasvītrot – jūrniecības nozari. Mums ne tikai nav vērojams kritums, bet, gluži pretēji, ir vērojams pat neliels pieplūdums.

Jā, iespējams, ka tas ir apskaužamais fakts. Mēs tiešām sevi popularizējam. Mēs tiešām 100, ja ne 120-procentīgi, varam teikt, ka visi mūsu absolventi atrod darbu. Tā ir realitāte.

Turklāt jūrnieka darbs mūsdienās ir ļoti ienesīgs. Vismaz pusotru, ja ne divas reizes lielāks, nekā inženierim, beidzot to pašu RTU.

Mūsu speciālisti patiesi ir pieprasīti. Mācību iestādi beidz augstas kvalitātes sertificēti cilvēki. Pilnīgi iespējams, ka izmisums var būt pareizais vārds, tikko izskanējušās informācijas pamatā. Izmeta āķi lūpā, lai paskatītos, kā tad sabiedrība reaģēs un vai no tā varētu kādu komosu dabūt sev. Iespējams, ka arī pēdējais ir ceļš, ko izvēlējusies RTU.

Runājot par mācību iestāžu apvienošanu, teikšu godīgi, ka jūrniecības nozare šobrīd stāv uz abām kājām. Turklāt ļoti, ļoti stabili – uz labi ietrenētām kājām.

Tāpēc, par apvienošanu runājot, pat perspektīvā, tā nav paredzama. Ja nu vienīgi ar mūsu spēcīgām kājām un rokām tiktu atbalstītas savādākas sistēmas.

Taču mēs esam par sadarbību plašā mērogā un dažādās tās izpausmēs. Jau ne reizi vien esam izteikušies par to, ka mēs labprāt ar citām augstskolām veidojam gan integrētas programmas, gan nozaru krustpunktus.

Visvienkāršākais piemērs, kaut ne visaugstākajā līmenī, ir kuģu pavāri. Šim cilvēkam nepieciešama gan pavāra izglītība, gan arī pamata līmenī jūrniecības izglītība, lai varētu iet un dienēt vai strādāt uz kuģiem.

Uz to labprāt iesim arī turpmāk. Sadarbības ziņā mēs esam plaši atvērti, esam gatavi diskutēt, uzklausīt viedokļus un piedāvājumus, lai atrastu pareizāko ceļu un to stiprinātu.

Savukārt, runājot par mācību iestāžu apvienošanu un reorganizāciju Latvijā lielākos vilcienos, atceros aptuveni pirms gada Šadurska kunga teikto. Viņš ļoti precīzi pauda veidoli par to, ka nebūs nekādu automātisku procesu, vienkārši paņemot un administratīvi sakļaujot vairākas skolas un uzskatot, ka tā būs pareizi.

Katrs gadījums ir jāskatās individuāli, izvērtējot, cik tas nepieciešams un kādu pienesumu dos valstij. No visiem viedokļiem. Ņemot vērā gan izvietojuma īpatnības, gan vēsturiskos aspektus un tradīcijas, kas izveidojušās gan reģionos, gan pašās augstskolās.

Saliekot to visu kopā, var skatīties uz iespējamo apvienošanu. Bet tas ir absolūti individuāli, atsevišķi izskatot katru gadījumu! Un nevis automātiska vai administratīva lēmumu pieņemšana, pieņemot, ka jābūt, piemēram, tikai četrām skolām. Tas nebūtu pareizi.

Jo jāvērtē arī iesaistīto cilvēku ieguvumi un ieguldījumi, uz ko nereti balstās katras atsevišķas skolas panākumi. Nebūtu saprātīgi to vieglu roku pārsvītrot.

Tā teica ministrs. Un es šajā ziņā pilnībā esmu ministra paustā viedokļa pusē.

Vladimirs Dreimanis, Liepājas Jūrniecības koledžas direktors

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz