“50 gadi ir pagājuši kā viena diena,” runājot par kopdzīves apaļo jubileju, saka Ņina Gaļejeva. Vakar savā dārzā Šķēdes mazdārziņu kolonijā viņa kopā ar vīru Genādiju svinēja zelta kāzas.

Gaļejevu kāzas 1961. gada 5. augustā svinētas Kazahstānā, kas ir sievas dzimtene. Viesu pulks esot bijis gana kupls, ap 60 cilvēku. Savukārt Zelta kāzas jau krietni šaurākā lokā pāris svin citā pasaules malā – Šķēdē, kur ilggadējiem liepājniekiem pieder savs namiņš un dārzs

No Kazahstānas atbraukusī Ņina un Tatarstānā uzaugušais Genādijs iepazinās Liepājā. Genādijs, vēl mācoties tehnikumā dzimtenē, iesaukts armijā un 1955. gadā nokļuvis Liepājā. Pēc dienesta šeit arī pabeidzis mācības un sācis strādāt rūpnīcā. 

Tā lielākā daļa dzīves aizvadīta Liepājā. Gadu pēc kāzām Gaļejeviem piedzimis dēls, kurš patlaban jau ilgāku laiku dzīvo Krievijā. Liepājā pabeidzis jūrskolu, nosūtīts darbā uz kaimiņzemi un tur arī palicis. Laikā, kad vecāki svin kāzu jubileju, dēls strādā par mehāniķi uz kruīzu kuģa, tāpēc nevar būt klāt. Gaļejeviem ir arī divi mazbērni – puika un meitene. “Mums radi ir visur – Krievijā, Kazahstānā, Tatarstānā. Tomēr ar daudziem kontakts pamazām zūd,” stāsta sirmais kungs. Lielākajai daļai radinieku jau esot gan bērni, gan mazbērni, taču tālāk par trešo paaudzi viņi nezinot.

Vaicāti par to, kā pagājuši garie laulības gadi, Gaļejevi atsmej, ka labi. Strīdēties viņiem nesanākot daudz, lai gan bez tā pilnībā iztikt jau nevarot.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 6. augusta numurā.
 #kvards-20110806-01#

Egona Zīverta foto

Saulainā piektdienas rītā Ņina un Genādijs Gaļejevi gaida ierodamies viesus uz savu Zelta kāzu svinībām.