Otrdienas rītā Jūras un Graudu ielu krustojumā, kur stāv varenā stikla ēka – tirdzniecības un biroju centrs “Gallery” – uz trotuāra un ielas braucamās daļas guļ zeltgalvīši. Vairāki Eiropā mazāko putniņu sugas pārstāvji, visticamāk, ietriekušies nama logos un pakrituši bez dzīvības pazīmēm. Viens no viņiem gan vēl kustās un lēnīgi mirkšķina acis, tāpēc tiek nogādāts siltumā, “Kurzemes Vārda” redakcijā, kur atkopjas un pēc laika jau ir gatavs doties savās gaitās.

Zeltgalvīšu liktenis ir satraucis arī Toma ielas iedzīvotāju Liliju Līksni, kurai par beigtajiem putniņiem pastāstījis vīrs – viņš ceļu gar stikloto ēku mērojis vakardienas rītā. “Es gribu, lai visiem dzīvniekiem viss būtu labi – gan kaķiem, gan suņiem, tāpat arī putniņiem,” uzstāj L. Līksne. “Es saprotu, ka tur lielā mērā neko nevar darīt, tā dabā notiek, bet varbūt taču ēkas saimnieks to kaut kā var risināt – lai tas atspulgs nemānītu putnus? Ja nu reiz tā lielā māja tur ir uzbūvēta, varbūt tomēr var kaut ko izdomāt – tādiem paņēmieniem taču jābūt, lai putni tur netriecas iekšā!”

Ornitologs Oskars Keišs par šo gadījumu izsakās kategoriski: “Cilvēki paši pie tā ir vainīgi, ka putni ir beigti! Protams, ka viņi visi ir ietriekušies stiklos. Lielākais drauds tādiem zeltgalvīšiem ir cilvēki – īpaši jau modernie, kas tādas mājas būvē. Visiem tiem, kurus šī problēma satrauc, varu ieteikt iet un protestēt pret šādām ēkām.” Agrāk, kad moderno celtņu vēl pilsētās nav bijis, lielākais drauds putniem bijušas bākas, taču mūsdienās putnu migrāciju bīstamu padara arī stiklotās ēkas, kas putniem tumsā nemaz nav pamanāmas.

Biežāk izmantotais risinājums ir uz stiklotajām virsmām izlīmēt plēsīgu putnu attēlus vai siluetus – tas mazos lidoņus atbaida. Tomēr ornitologs uzsver, ka šādā veidā problēmu iespējams atrisināt tikai daļēji. “Rīgā arī ir stikla tunelis, kur ļoti daudz putnu nositušies. Var jau līmēt uzlīmes, bet naktī tās tikpat nepalīdzēs. Tādas vietas vajadzētu izgaismot no ārpuses, tā arī ar bākām darīja, lai putni redz, ka priekšā viņiem kaut kas ir,” stāsta O. Keišs.

Tirdzniecības un biroju centra “Gallery” pārvaldnieks Arvīds Ozoliņš norāda, ka, uzraugot ēku, par putnu dzīvībām gan tiekot domāts, tāpēc jau kādu laiku uzstādīta ierīce, kas ar īpaša signāla palīdzību atvaira putnus no ēkas. “Visu laiku jau bija tas signāls, bet tagad tur kaut kas ir nobrucis, jāmeklē jauns,” viņš saka.

Zeltgalvītis (Regulus regulus) ir neliela auguma krāšņgalvīšu dzimtas dziedātājputns – pēc izskata apaļīgs, ar īsu asti un smalku, melnu knābi. Kā pastāsta ornitologs O. Keišs, šobrīd zeltgalvīšu aktivitāte ir lielāka, jo tieši tagad tie pošas ceļam uz siltākām zemēm. “Cilvēki domā, ka ceļo tikai zosis un stārķi, bet tā ir ļoti maza daļa – visvairāk tieši sīkie putniņi aizlido, tai skaitā zeltgalvīši,” skaidro ornitologs.