Viņš atgādina, ka patlaban notiek intensīvas sarunas ar Latvijas politiķiem un vairāku ministriju pārstāvjiem, diskutējot par prasībām, kas skar Latvijas lauksaimniekus.

Ja sarunu rezultāts būs negatīvs,

Latvijas lauksaimniekiem ir strikta apņemšanās doties uz Rīgu.

Kad tas notiks, patlaban ir atkarīgs no Latvijas politiķiem, uzsver Lazdiņš.

Tostarp viņš piebilst, ka lauksaimniekus patlaban uztrauc likumprojekta par Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu aizliegumu virzība Saeimā.

To bija plānots ceturtdien skatīt Saeimā, bet likumprojekts nav iekļauts dienas kārtībā.

Politiķi norādījuši, ka nepieciešama “kvalitatīva likumprojekta sagatavošana”, tāpēc lauksaimnieki gaidīs nākamo nedēļu un cerēs, ka balsojums būs pozitīvs.

Lazdiņš informē, ka lauksaimnieki tiekas ar ministrijām, lai diskutētu par pārējo prasību izpildi.

Piemēram, ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) tiek diskutēts par lauksaimnieku prasību atteikties no nacionāla līmeņa zemes lietošanas ierobežojumiem.

“Šobrīd redzam, kas notiek, piemēram, Nīderlandē. Lauksaimniekiem atsevišķos reģionos vairs nav atļauts būvēt dzīvnieku novietnes, zemei tiek uzlikti jauni ierobežojumi un atsevišķām saimniecībām piedāvā likvidēties, mēģinot saimniekus uzpirkt ar “kompensāciju”, kura ne tuvu nesedz saimniecības vērtību.

Šādus privātīpašuma ierobežojumu iedīgļus redzam arī Latvijā, tāpēc mums ir svarīgi mācīties no Rietumeiropas, laicīgi izstrādājot normatīvo regulējumu, kas neļautu pieņemt populistiskus, zemi ierobežojošus lēmumus, ja tiem neseko finansiāls segums,” norāda Lazdiņš.

Vienlaikus viņš uzsver , ka, lai gan daļa prasību katrai valstij ir savas, ir problēmas, kas vieno visu Eiropas valstu lauksaimniekus, piemēram, Eiropas Savienības (ES) Kopīgās lauksaimniecības politikas (KLP) vienkāršošana un birokrātijas mazināšana.

Viņš pauž “Zemnieku saeimas” atbalstu Austrumeiropas valstu lauksaimnieku protestiem, bet uzsver, ka šī brīža galvenais uzdevums ir risināt Latvijas iekšējās problēmas, aizstāvot savas valsts lauksaimnieku intereses.

“Jau vairākkārt esam definējuši, ka šobrīd notiekošie lauksaimnieku protesti nav “vienas dienas” pasākums. Ja gadiem ilgiem sāpju augonis ir gatavojies, tas jebkurā gadījumā vienā dienā sprāgs.

Šobrīd tas notiek Latvijā, Lietuvā, Polijā, Slovākija, Čehija, Rumānijā, Itālijā, Vācijā, Francija, Beļģijā, Spānijā un citur,” norāda Lazdiņš.

Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā, 5.februārī, Liepājā, Saldū, Talsos, Tukumā, Kuldīgā, Jelgavā, Dobelē, Bauskā, Jēkabpilī, Aizkrauklē, Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā, Gulbenē, Limbažos un Ogrē notika lauksaimnieku protesti, kuros piedalījās aptuveni 2000 dalībnieku.

Protesta laikā zemnieki vēlējās panākt Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu tūlītēja importa aizliegumu bez pārejas perioda, PVN samazinātās likmes 5% apmērā atjaunošanu Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām dārzeņiem, birokrātijas mazināšanu lauksaimniecības nozarē, plašāku pieeju apdrošināšanas un apgrozāmo līdzekļu programmām, kā arī atteikšanos no nacionāla līmeņa zemes apgrūtinājumiem vai citiem zemes lietošanas ierobežojumiem.

Lauksaimnieki arī pauda gatavību protestēt Rīgā, ja prasības netiks izpildītas.