Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Zvaigžņu festivāls ar jaunām krāsām

Zvaigžņu festivāls ar jaunām krāsām
Foto: Publicitātes
24.02.2016 15:37

Ilze Kļepikova

Marta sākumā vairāk nekā divdesmit gadu garo
Starptautisko pianisma zvaigžņu festivālu gaida transformācijas. Savā nosaukumā
tas zaudējis vārdu “pianisma” un pulcēs ne tikai klaviermūziķus, bet
arī citas zvaigznes.

“Festivāls
ar tik daudz klaviermūzikas bija savā ziņā unikāls,” atgādina Liepājas Simfoniskā
orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Atvars Lakstīgala. Un
šī pianisma zvaigžņu dominējošā klātbūtne saglabāta arī šogad. Taču festivālam
ir bijis jātransformējas un jātop krāsainākam. Tagad klaviermūzikas programmu
papildina pūšaminstrumentu un stīgu instrumentu mūziķu uzstāšanās
kamersastāvos, arī kormūzikas koncerts. “Es domāju, katrs var atrast kaut
ko sev. Katrs koncerts ir pilnīgi citādāks,” raksturo diriģents un
salīdzina festivāla programmu ar gardu ēdienu bagātīgu dažādību.

A. Lakstīgala
lēš – lai atļautos vienu ievērojami spožu pianisma zvaigzni, būtu nepieciešams
piecu vai desmit festivālu budžets. Taču tik un tā XXIV Starptautiskā zvaigžņu
festivāla mūziķu plejāde ir gana ievērojama. Lai gan spilgto notikumu bagātinās
arī Latvijas mūziķi, gaidot festivālu, ielūkosimies mums mazāk pazīstamo
ārzemju viesu portretos. Visvairāk viņu vārdi saistās ar Vāczemi.

Matiass Manasi

Vācu diriģents Matiass Manasi ir viens no savas paaudzes
pieprasītākajiem diriģentiem. Diriģējis vairāk nekā 30 orķestru pasaulē un
viesojies arī prestižos opernamos. Tāpat M. Manasi ieguvis starptautisku
ievērību kā pianists un uzstājies daudzos koncertos Eiropā, ASV un
Dienvidāfrikā. Bieži vien viņš vada orķestri, būdams pie klavierēm.

Arī Liepājā M.
Manasi atklāšanas koncertā būs gan diriģents, gan pianists, un tas skatītājiem
varētu būt sava veida pārsteigums. “Bet Vācijā tas ir ļoti
raksturīgi,” norāda Atvars Lakstīgala. “Ja tu neproti augstā līmenī
spēlēt klavieres, tu nemaz nevari kļūt par diriģentu. Ļoti labs trombonists vai
mežradznieks, kas ne pārāk labi spēlē klavieres, kā es, Vācijā nevarētu
mācīties par diriģentu.”

Interesanti, ka
M. Manasi “Facebook” profilā pie muzikālajām interesēm minēts arī
Mariss Jansons.

Duets “Duo amal”

Vārds
“amal” arābu valodā nozīmē cerību. Un duetā ar šādu nosaukumu
apvienojušies divi trīsdesmitgadnieku paaudzes pianisti Jarons Kolbergs un
Bišara Haroni no divām vēsturiski nesamierināmām valstīm – Izraēlas un
Palestīnas. Viņi ir ne tikai talantīgi un virtuozi mūziķi, ievērojamākie savas
paaudzes pianisti dzimtajā zemē, bet arī labi draugi. Un klavierduetā viņi
rāda, ka muzicēšana visaugstākajā līmenī ļauj pārvarēt politiskās un nacionālās
atšķirības. Muzikālā smalkuma un koncertos
raisītās noskaņas dēļ viņus aicina uzstāties pasaules prestižākajās zālēs. Viņi
viesojas Eiropā, Āzijā un arī Tālajos Austrumos. Abi uzstājas arī kā
solopianisti.

“Mums ar
Jaronu Kolbergu no Izraēlas bija izcila sadarbība pagājušogad Ķīnas
turnejā,” par to, kā iepazinies ar šo mūziķi, pastāsta A. Lakstīgala.
“Viņš bija tas mākslinieks, kas mums palīdzēja iekarot Ķīnu un gūt tur
triumfu. Tiešām lielisks mūziķis, viņš ir ļoti atvērts un interesants gan kā
mūziķis, gan sarunu biedrs. Uzreiz meklēju iespējas uzaicināt viņu uz
šejieni.”

Kvintets “Carion”

Pūtēju kvinteta “Carion” pieraksta adrese ir
Dānijā, taču par divām piektdaļām šis ansamblis ir piederīgs Latvijai, jo tajā
spēlē klarnetists Egīls Šēfers un obojists Egils Upatnieks. Preses atsauksmes
par starptautiskiem panākumiem bagāto kvintetu ir slavinošas, to cildina par
nevainojamu mūzikas izjūtu, perfektu saspēli, skatuves šarmu, gaumīgu
repertuāra izvēli. Flautas, obojas, mežraga, fagota un klarnetes virtuozi ar savu
spēles manieri un skatuvisko darbību piešķīruši klasiskajam pūšaminstrumentu
kvintetam jaunu jēgu un dzīvību. Lai gan kvinteta “Carion”
ieskaņojumus varot klausīties ar milzu baudu, pa īstam šī kvinteta uzstāšanās esot
novērtējama tikai koncertā, kas sola jaunu koncertpieredzi pat rūdītiem mūzikas
pazinējiem.

Latvijā kvintets “Carion” ir uzstājies Cēsu
mākslas festivālā.

“Manuprāt,
tas ir viens no izcilākajiem pūšaminstrumentu ansambļiem,” vērtē diriģents
A. Lakstīgala. Un atzīst, ka, pirmoreiz to klausoties, nav spējis noticēt tādai
apbrīnojamai profesionalitātei un aktieriskajai un horeogrāfiskajai
virtuozitātei. “Viņi satiekas uz dažām dienām un tad dodas turnejā.
Fenomens ir tas, ka viņi visu spēlē no galvas. Tas ir ļoti reti.” Kvinteta
“Carion” uzstāšanās ir augstas meistarības šovs.

Šeila Arnolda

Pievilcīgā pianiste Šeila Arnolda ir dzimusi Dienvidindijā, bet uzaugusi
Vācijā. Savu koncertkarjeru viņa uzsākusi ar izciliem panākumiem starptautiskos
konkursos un ieguvusi vairākas stipendijas un apbalvojumus. Š. Arnolda ir
spēlējusi daudzās lielākajās Eiropas koncertzālēs, viņa viesojas arī Tuvajos un
Tālajos Austrumos un ASV. Cildinošās atsauksmēs starptautiskajā presē viņa
raksturota kā neparasti daudzpusīga mūziķe. Pirms vairākiem gadiem Š. Arnolda
ir piedalījusies izcilā latviešu komponista Pētera Vaska agrīnā studiju darba “Aria e danza” flautai un
klavierēm ierakstā kopā ar citiem izciliem mūziķiem. Albums iznāca 2014. gadā.

Uz Liepājas
festivālu pianisti uzaicinājis mums jau pazīstamais vācu diriģents Lucs Kēlers.
“Viņš man ieteica šo meiteni,” atklāj A. Lakstīgala. “Lucs
Kēlers savulaik ir palīdzējis Šeilai Arnoldai veidot karjeru. Līdzīgi kā man
devis drosmi, impulsu, pašpārliecību. Viņi vairākus gadus nav tikušies. Tā būs
interesanta atkalredzēšanās.”

Kristofs Ess

Trīsdesmitgadnieku paaudzes mūziķis ar skandināviskiem vaibstiem Kristofs
Ess mežragu pirmoreiz paņēmis rokā septiņu gadu vecumā un izaudzis par izcilu
mūziķi. Viņš ir sešu pirmo prēmiju laureāts Vācijas valsts konkursā un arī
ieguvis daudzas godalgas starptautiskā līmenī. Pašlaik Kristofs strādā vienā no
Vācijas labākajiem orķestriem – ir Bambergas Simfoniskā orķestra galvenais
mežradznieks, bet uzstājas arī kā kamermūziķis un solists. Kā jau visiem
vāciešiem, arī viņam patīk futbols. K. Ess jūt līdzi Minhenes komandai
“Bayern”.

“Iespējams, viņš šobrīd ir Vācijas labākais
jaunās paaudzes mežradznieks. Ar lielu nepacietību gaidu viņu Liepājā,”
atzīst A. Lakstīgala. Arī tāpēc, ka noslēguma koncertā, ko viņš pats diriģēs,
K. Esa un orķestra izpildījumā skanēs diriģentam emocionāli tuvais Rihards
Štrauss. “Es kā mežradznieks ļoti mīlēju šo komponistu,” neslēpj A.
Lakstīgala. “Koncertā varbūt radīsies cits priekšstats par mežragu – ka
tas var skanēt tikpat virtuozi kā vijole vai tikpat dziedoši un skaisti kā
operdziedātāja balss.”

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz