Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Pirmdiena, 10. decembris

+5°C
Vējš: R 5.1 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Guna, Judīte

Daba un cilvēki cenšas tikt galā ar militāro mantojumu  (25)

Atslēgvārdi bārta | vēsture

Bārtas pagasts

Padomju varas gados Bārtas pagastā bija četras militārās bāzes, no tām viena tik slepena, ka vēl šodien nevarot pateikt, ar ko īsti tur nodarbojās. Tagad bāzu vietā skatam paveras sirreāla ainava – koku saknes caururbj smagas betona plātnes, cauri koku lapotnei spokojas milzīgi angāri un pamesti mūri, par kuru agrāko pielietojumu var tikai minēt. To pakājē zied magones.

"Visa tā opera sākās 1959.gadā, kad no vientulīgajiem Bārtas mežiem izdzina divus mežsargu kordonus un četras zemnieku saimniecības, lai ar PSRS aizsardzības ministra pavēli sāktu būvēt militārās bāzes," stāstu par Bārtas padomju laika militāro pagātni sāk Jānis Gūža. Viņš ir bārtenieks, zemessargs, dzīvojis te laikā, kad saimniekoja padomju armija, bijis klāt, kad tā devās prom. Tagad viņš pa bijušajām militārajām teritorijām vadā ekskursantus un stāsta tiem par vēsturi.

Tas laiks vēl maz pētīts

Jānis Gūža ir pilnīgi pārliecināts, ka laiks, kad padomju armija Latvijā ierīkoja un apsaimniekoja šādus objektus, vēl aizvien ir maz pētīts, kaut gan būtu pelnījis daudz lielāku interesi. "Kas tad mums ir muzejos? Pirmais, Otrais pasaules karš. Tad – neatkarība. Bet kas pa vidu? Varbūt tikai pagastu novadpētniecības muzejos ir kas vairāk par kolhozu laikiem."

Taču tādi objekti kā Bārtas raķešu bāze ir lieliska ilustrācija tam, kā saimniekoja Padomju Savienība. "Tās summas, kas tur iegāztas, pēc būtības atņemot šo naudu cilvēkiem, ir neiedomājami milzīgas," saka bārtenieks. "Piemēram, vienas atombumbu patvertnes izmaksas padomju laikos bija 50 miljoni rubļu, šodien tos tikpat labi var pielīdzināt latiem." Un tādu patvertņu bija bez gala. Būvējot bāzes purvainajos Bārtas mežos, šajā teritorijā no Krūtes grants karjeriem ievests apmēram miljons kubikmetru grants. Jau uzceltajiem angāriem uzbērts metru biezs grants slānis, tad vēl melnzeme, tad stādīti 40 gadu veci koki, J.Gūža aicina aplēst izmaksas.

Interese apskatīt bijušo padomju armijas teritoriju ļaudīm esot. Braucot daudz ārzemnieku, arī rīdzinieki. Tiesa, lieli tūristu autobusi gan braucot reti, parasti tās esot ģimenes vai tādu cilvēku grupas, kas interesējas tieši par padomju militāro mantojumu. Tā saucamie melnie arheologi, kas rakājas, lai meklētu vēsturiskus priekšmetus, nesaskaņojot šīs darbības ar zinātniekiem, pa bijušo poligonu gan nestaigājot, jo tur viņiem interesējošo lietu īpaši daudz neesot. Tie vairāk klīst gar vēl aizvien neatmīnēto Bārtas upes krastu, kur bija "Kurzemes katla" robeža.

Ekspluatācijā pieņem ASV spiegs

Pirmo raķešu bāzi Bārtā pabeidza 1975.gadā. Un par to ir īpašs stāsts. "Leģenda, kurai vēlāk gūts arī apstiprinājums, vēsta, ka to ekspluatācijā pieņēma ASV spiegs," redzams, ka J.Gūžam tīk un padodas šādi stāsti. "Viltus ģenerālis melnā volgā atbrauca četras stundas pirms īstā ģenerāļa, pieņēma bāzi un aizbrauca. Pēc tam, cik zināms, volga ar visu ģenerāli pazuda kaut kur Dundagas mežos."

Tur plānotās raķešu bāzes vietā vēl tagad saglabājušies kaponieri, no kuriem bija paredzēts raķetes palaist. Raķešu divizions gan no Klaipēdas atnācis, bet dažu mēnešu laikā tam nācies aizvākties atpakaļ, jo pat radiostacijā "Amerikas balss", ko daži klausījās arī Bārtā, izskanējis apsveikums Padomju Savienībai sakarā ar raķešu bāzes atklāšanu Bārtas pagastā.

Tad nu pēc tam šī bāze tikusi izmantota dažādiem citiem mērķiem, tur bija gan jūrnieki, gan strojbats. "Visus, kurus citur nebija kur likt, bāza tur iekšā," paskarbi piebilst J.Gūža. Un tad, 1985.gadā, pēc tam, kad desmit gadu paši tur bija laupījuši, armijnieki bāzi atdevuši kolhozam "Bārta". No celtniecības materiāliem, kas tur bija pieejami, virsnieki būvēja mājas Paplakā un Liepājā, lielos angārus kolhozs izmantoja saimnieciskām vajadzībām. Arī ne viens vien vietējais iedzīvotājs uzcēlis māju vai garāžu no armijas ķieģeļiem.

Visas bāzu konstrukcijas uz Bārtu vestas tikai naktī, lai neviens neredzētu. Bet Bārtas pagasta iedzīvotāji gan vienmēr zinājuši: kad armijnieki sāk greiderēt ceļus, tad jau kaut ko vedīs.

Gadījumam, ja Liepāju sabumbo

Bārtā bija arī Baltijas kara flotes rezerves sakaru punkts. Ja Liepāju sabumbotu, tad no turienes būtu iespējams nodrošināt visus sakarus. "Tas viss bija vienās antenās un kabeļos. Virs angāra pusmetra dziļumā bija ieraktas azbesta caurules, pa kurām gāja lielie kabeļi – 90.gados kabeļu zagļi tur varēja izvērsties," stāsta J.Gūža.

Bet viena no bāzēm bijusi īpaši slepena. "Tur bija bunkurs trijos stāvos, aprīkots ar dažādiem tehnikas sasniegumiem. Ko viņi pētīja, to mēs nezinām vēl šodien, tad jāmeklē arhīvos Maskavā," nosaka vietējās militārās vēstures pētnieks.

Pašlaik vislabāk saglabājusies raķešu remonta bāze, kas pastāvēja līdz pat 1993.gadam. "Mēs, zemessargi, tā gada jūlijā šajā bāzē iegājām, bet jau pāris mēnešu iepriekš armijnieki bija no turienes slepus aizlaidušies. Atstājuši mums 320 kubikmetru 86 procentu slāpekļskābes, kas bija viena no padomju armijas raķešu degvielas sastāvdaļām, un urāla piekabē – piecus kubikmetrus otras degvielas sastāvdaļas, visai sarežģīta maisījuma. Pēc tam kaut kādi žuļiki no Lietuvas šos piecus kubikmetrus vienkārši izlēja zemē, bet piekabi paņēma līdzi."

Pilni krūmi divriteņu

Ko vēl padomju armija aizejot atstāja bārteniekiem? Esot bijuši divi raķešu korpusi ar visiem dzinējiem, bet tie nozagti. Pašvaldībai vienkārši nebija spēka lielo teritoriju nosargāt, nosaka J.Gūža.

Vēl armijnieki atstāja apmēram divdesmit apmācītusvācu aitu šķirnes suņu, kas bija sargājuši raķešu remonta bāzes žogu, tikpat nepārejamu kā Padomju Savienības robežu nožogojums. Dzīvnieki pat pēc tam, kad mēnešiem bija nodzīvojuši mežos pusbadā, atzina tikai un vienīgi cilvēkus padomju armijas formastērpos. Tāpēc bārteniekiem tie rokās nedevās, neatlika nekas cits, kā suņus nošaut.

Un vēl – pēc karavīru aiziešanas atklājies, ka militāro objektu tuvumā krūmi pilni apkārtnes iedzīvotāju divriteņu. Piemēram, uz pagasta centru zaldātu atved pēc pasta, bet atpakaļ apmēram desmit kilometru viņam jāiet kājām. Tad nu labāk nozadzis riteni un laidies braukšus.

Vienu no bāzēm 1993.gadā tās komandieris pats par tiem laikiem lielu naudu – 500 latiem – pārdevis pagastam. Tur atradies pilns ekipējums 80 karavīriem, gultas ar visiem matračiem un segām, aprīkota virtuve, dažādi celtniecības materiāli. Bārtas pašvaldība piedāvājusi šo bāzi pārņemt robežsargiem, zemessargiem, armijai, bet neviens neesot izrādījis interesi. Tad Pagasta padome visu kustamo mantu pārdevusi iedzīvotājiem izsolē. Un pēc tam bāzi sākuši izlaupīt.

Vēl aizvien turp dodas cilvēki, lai pievāktu kādus saimniecībā noderīgus materiālus. "Pēc būtības tas ir nelegāli," saka J.Gūža. "Bet Bārtas Pagasta padome nekādi nespēj to visu nosargāt."

Vai kanādieši te spiegoja?

Bet, lai tiktu vaļā no raķešu degvielas, Bārtas pašvaldībai vajadzēja krietni nopūlēties. Sākumā piedāvājuši Lietuvas uzņēmumam "Azot", kurš no tās varētu taisīt minerālmēslus, bet šis variants nav īstenots, jo sprādzienbīstamo vielu pa grantētajiem ceļiem tik tālu transportēt būtu pārāk riskanti. "Beigu beigās Latvijas un Krievijas Aizsardzības ministrijas vienojušās par degvielas aizvākšanu. Pēc mūsu ziņām, Krievijas armija 1994.gadā šo degvielu ar kuģiem izveda neitrālos ūdeņos Baltijas jūrā un tur izgāza," stāsta J.Gūža. Lai cik dramatiski tas izklausītos, tomēr raķešu bāzē dienējušie un arī vides speciālisti atzinuši – šī viela ir ļoti indīga koncentrētā veidā, vietā, kur tā nupat izgāzta, viss izdegot, bet pēc tam dabā tā sadaloties.

1995.gadā par šo bāzi ieinteresējās Kanādas valdība, tās Vides ministrija aplam dedzīgi gribējusi braukt šo vietu rekultivēt. "Viņi rosījās tur divus gadus, atveda jaudīgus pārtvaicētājus, no kuriem viens, pēc viņu pašu vārdiem, izmaksājis apmēram miljonu Kanādas dolāru," atceras zemessargs. Kanādas valdība maksājusi algas gan saviem, gan Latvijas zinātniekiem, kas tur strādāja, arī pagasta zemessargiem, kas pa naktīm armijas teritorijas sargāja. Un tolaik pieci lati, ko vienā naktī varēja nopelnīt, bija laba nauda! "Bet mēs to visu tā sapratām, ka Vides ministrija bija tikai aizsegs un īstā pasūtītāja bija Kanādas Aizsardzības ministrija, kas te cerēja atklāt raķešu degvielas recepti." Jo daudzas lietas padomju armijai nekādi negāja un nepadevās, bet raķešu degviela tai esot bijusi ļoti labā līmenī. "Kad viņi meklēto atraduši, tad rekultivācija notika nedēļas laikā – norakto grunti apsmidzināja ar kādu neitralizējošu līdzekli un pārklāja ar plēvi, tas arī viss izdarītais."

Aizmūrē radiācijas draudu dēļ

Būves, kas atrodas bijušajās armijas bāzēs, pieder Bārtas pašvaldībai, bet zeme valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Valsts meži". Lai varētu mežam iegūt zaļo sertifikātu, "Latvijas Valsts meži" ir ieinteresēti, lai visas būves līdz 2025.gadam tiktu novāktas un likvidētas. Dažas varētu arī palikt, bet tām jābūt sakārtotām un pārraudzītām. Tad nu pašvaldība dara, ko var, cenšoties pārdot tās tiem, kas var nojaukt vai apsaimniekot. Četri angāri, piemēram, pieder Liepājas ostas uzņēmumam "Transwide Service". Grobiņas Pagasta padome esot interesējusies par angāru iegādi, lai būtu kur nolikt kurināšanai domātās salmu ķīpas. Vienu objektu dzīvnieku piebarošanai izmanto mednieku kolektīva "Kings" mednieki. Pavisam Bārtā bijis vairāk nekā pussimta milzu angāru.

Vienu angāru gan vēl aizvien ekskursantiem nerāda, tas stāv aizmūrēts. Tajā savulaik glabātas raķešu kodolgalviņas. "Raķetes ar visām galviņām demontēja no zemūdenēm un kuģiem, kad tie nāca remontēties Liepājas Karostā. Tās tika glabātas vienā angārā, kur bija aerodinamiskā caurule, lai pārbaudītu, vai raķete ir lidotspējīga, vai nav," stāsta J.Gūža.

Zemessargi pēc teritorijas pārņemšanas visu pārbaudījuši ar Geigera skaitītāju, tur radiācijas fons bijis labi jūtams. "Tur bija skaistas akmens flīzes, ko gribējām izmantot pagasta centra labiekārtošanai, bet pārbaudījām un bez vārda runas atstājām turpat, bet angāru aizmūrējām, lai cilvēkus nepiemeklētu nelaime. Jo šī vēlme – neskatoties ne uz ko, visur tikt iekšā un zagt – 90.gados bija milzīga."

Konstatēts, ka citur šejienes bijušo armijas bāzu vietā radiācijas fons ir tāds, ka nedrīkst ilgstoši glabāt pārtikas produktus, bet citādi cilvēka veselībai īpaši kaitīgs tas nav.

Bijušo Bārtas bāzi vēl aizvien izmanto atrasto nesprāgušo lādiņu iznīcināšanai, tomēr tagad lielākoties tādus lādiņus vedot uz Zvārdi Saldus rajonā. Uz Bārtu ved īpaši sprādzienbīstamos lādiņus, kurus pa ļaužu pilno Rīgas šoseju līdz Saldum var arī neaiztransportēt.

Uzziņai

– Smagās raķetes padomju militāristi no Latvijas izveda jau 20.gs. 60.gados.
Līdz pat 90.gadiem Latvijā tika glabāti atomieroči.
 Pirmā padomju karaspēka daļa no Latvijas aizgāja 1992.gadā. Punkts armijas izvešanai tika pielikts 1998.gadā.
Padomju militārās bāzes aizņēma vairāk nekā 100 tūkstošus hektāru Latvijas zemes. Vienīgie rajoni, kur to nebija – Ludzas un Preiļu rajons.
(No grāmatas "Latvija – PSRS karabāze".)
Liepājas rajonā PSRS raķešu bāzes atradās arī Embūtē un Ziemupē, iespējams, arī Pāvilostā.

Dina Belta,
"Kurzemes Vārds"

Angāri bijušajā Bārtas raķešu bāzē ir milzīgi, vismaz 20×70 metrus plaši. Savulaik te labās akustikas dēļ pat rosināts rīkot koncertus, taču tehniski tas būtu pārāk grūti izpildāms.

 

"Nekas tur vairs nenotiek, un kas gan tur arī vairs varētu notikt," saka Bārtas Pagasta padomes priekšsēdētāja Anna Sērmoliņa. Pašvaldība mēģina atbildību par būvēm dalīt, tās pārdodot vai iznomājot. Savulaik mēģināts tās arī izsolīt, bet tas neesot veicies.

Jānis Gūža: "Tādi objekti kā Bārtas raķešu bāze ir lieliska ilustrācija tam, kā saimniekoja Padomju Savienība." 

  • Komentāri (25)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!