Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Veselības aprūpe laukos vēl drošās rokās

“Pagaidām strādāju. Kāpēc ne? Tas darbs man padodas un arī patīk,” saka Bārtas ģimenes ārste un zobārste Ilga Vidaja, kura tikko nosvinējusi 80 gadu jubileju. Viņa neesot dzirdējusi, ka kāds jauns ārsts gribētu uz Bārtu nākt. Ārpus Grobiņas šī ir vienīgā ģimenes ārsta prakse novadā.

Veselības aprūpe laukos vēl drošās rokās
Atnākusi uz Bārtu nostrādāt obligātos trīs gadus, ārste Ilga Vidaja te palikusi jau 54 un tikko nosvinējusi jubileju. "Man joprojām patīk nākt uz darbu," viņa saka. (Foto: Grobiņas novada dome)
25.01.2021 06:00

Linda Kilevica

"Kurzemes Vārds"

“Mēs jau priecājamies, ka mums vēl ir feldšerpunkti katrā pagastā – Gaviezē, Medzē, Dubeņos,” atzīst Sociālā dienesta vadītājas pienākumu izpildītāja Elīna Pirtniece-Niķele.

Atgriežas dzimtajā pusē

“Feldšerpunktu kabineti ir aprīkoti, cilvēki var saņemt aprūpi. Pagaidām neviens nav rakstījis, ka atteiktos vai šogad plānotu iet pensijā. Protams, satrauc vecums, lielākā daļa mediķu ir pirmspensijas vecumā, tāpēc ļoti priecājamies, ka Grobiņā pie dakteriem Aivariem darbu sākusi jauna ģimenes ārste,” uzsver E. Pirtniece-Niķele.

Problēma ir aktuāla visā Latvijā, un par veselības aprūpes organizēšanu būs jādomā arī novadu reformas kontekstā.

“Plānojot jaunu speciālistu piesaisti, jāsaprot, ko viņiem var piedāvāt – dienesta dzīvokli vai prakses vietu iekārtot,” viņa atzīmē.

Zane Kobiaka ir Grobiņas novada pašvaldības stipendiāte, SIA “Inate” sāka strādāt 2019.gada oktobrī, būdama rezidente, bet no šī gada 1.janvāra ir sertificēta ģimenes ārste.

Viņa daļēji pārņēmusi pensijā aizgājušās ārstes Ineses Aivares praksi. “Es esmu no šīs puses, mani vecāki ir Grobiņas novada iedzīvotāji,” stāsta jaunā ārste, “svarīga tomēr ir tuvība, būt pie saviem mīļiem cilvēkiem.”

Viņa novērojusi, ka ģimenes medicīnā situācija kopumā nav spīdoša, lai gan nezinot, kāpēc.

“Tā nav ļoti mīlēta un populāra profesija manu jauno kolēģu vidū. Tomēr no tiem, kuri izvēlas ģimenes medicīnu, daļa aiziet strādāt arī ārpus Rīgas. Svarīgi, no kurienes viņi ir.

Ja visu laiku esi dzīvojis Rīgā, aiziet uz reģionu ir diezgan nopietns lēmums,” uzskata ārste.

Potēšanos apdomā

Z. Kobiakai bijusi saskarsme gan ar kovidpozitīviem cilvēkiem, gan ar inficēto kontaktpersonām. “Diemžēl viņu dienu no dienas kļūst arvien vairāk,” atzīst ģimenes daktere.

Viņa strādā arī par pieaugušo vakcinācijas speciālisti Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centrā, tāpēc vakcinācijas tēma esot tuva.

“Skatīsimies, ko turpmāk lems par vakcināciju pret Covid-19 plašākā mērogā, ne tikai attiecībā uz medicīnas darbiniekiem,” viņa norāda.

E. Pirtniece-Niķele pastāsta, ka no Nacionālā veselības dienesta saņemta anketa, kas jāaizpilda ģimenes ārstiem un feldšerpunktos strādājošajiem par darba laiku un iespējamo vakcinācijas apmēru, bet pašvaldībai jāapsver, kādām pacientu grupām varēs nodrošināt transportu.

“Vajag cilvēkus vakcinēt,” ir pārliecināta I. Vidaja. Par vēlmi un gatavību to darīt jautājot visiem, kas atnāk. Ja ārstei vēl trūkst kāda kontakta, pierakstot tālruņa numuru.

“Nevaru teikt, ka šeit kāds negribētu vakcinēties. Pāris cilvēku teikuši, ka to apdomās,” viņa pastāsta.

Bārtas pagastā ir bijis viens ļoti smags saslimšanas gadījums ar Covid-19, diemžēl ar letālu iznākumu. Cilvēks bijis jau gados. “Par laimi, saslimst maz. Te ir lauki, te būs vēlāk, jo šeit nenotiek tik cieša kontaktēšanās. Ar pacientiem pārrunāju, cik svarīgi ir mazināt kontaktus. Cilvēki jau ir zinoši, skatās televīziju,” vērtē ģimenes ārste.

“Un par to mēs ar savējiem jau sen esam vienojušies: ja ir paaugstināta temperatūra, uz ambulanci nenāciet, bet zvaniet.”

Sāka tukšā istabā

Tikko Medicīnas institūtu beigusī zobārste Ilga Vidaja pirms 54 gadiem nonāca Bārtā, kur bija jāuzņemas gan ambulances vadītājas, gan terapeites pienākumi. Joprojām viņa pieņem pacientus gan savā praksē Bārtā, kur ārstē arī zobus, gan reizi nedēļā Liepājā, “Atiķes doktorātā”.

“Tā toreiz bija – jaunos ārstus norīkoja darbā uz laukiem,” daktere atceras. “Man piedāvāja divas iespējas – vai nu uz Latgali, vai Liepāju. Izvēlējos Liepāju, jo man te bija draugs.”

Jaunās dakterītes draugs Vitālijs dienēja armijā, vēlāk abi apprecējās, pasaulē nāca divas meitas, bet nu jau ilgus gadus kā dzīvesbiedrs devies mūžībā.No Liepājas jauno dakteri norīkoja darbā Bārtā.

“Atceros, mani ieveda tukšā istabā un parādīja: te tu strādāsi!” viņa stāsta.

Jāmācās bijis daudz, un arī ļoti daudz jāstrādā. Tāpat tagad jāspēj risināt dažādas veselības problēmas uz vietas, jo Bārta ir pietiekami tālu no plašākām medicīniskās palīdzības saņemšanas vietām. Ir pieņemtas arī dzemdības, kad ceļš ziemā tik slidens, ka uz slimnīcu vairs nevar paspēt aizbraukt. Nācies sniegt palīdzību arī traģiskos negadījumos cietušajiem.

Sākumā pie pacientiem braukts ar zirgu, vēlāk ar traktoru.

“Nebija viegli, nepavisam nebija viegli, bet es vienmēr uz darbu esmu nākusi ar prieku,” saka daktere.

Var uzēst grilētu žurku

Kad Bārtā piešķirts dzīvoklis, daktere no Liepājas pārcēlusies uz dzīvi laukos. Kolhoza laikā piedāvāta Līvānu tipa māja. Meita Vija Ansonska, kas izmācījusies par skolotāju un jau vairāk nekā 20 gadus strādā turpat, Bārtā, tagad saka: “Mamma, tev vajadzēja to māju pieņemt.”

Bet I. Vidaja iebilst, ka pie mājas visu laiku ir jāstrādā. Ja lielākais darbs bija ārpusē, kurš to māju un dārzu būtu kopis? Otra dakteres meita Inese dzīvo Jelgavā, strādā policijā. Abas mammai dāvājušas kopā piecus mazbērnus. Savas meitas daktere nav mēģinājusi pievērst medicīnai.

Vija atceras, ka mamma teikusi – tas ir ļoti grūts darbs. Tomēr tagad abas cer, ka kāds no mazbērniem, kuriem profesionālā ceļa izvēle vēl priekšā, varbūt tomēr pievērsīsies medicīnai. Ilgas kundze piekrīt, tas viņai patiktu!

Vija atgādina, ka mamma uz Bārtu atnākusi tikai uz trim obligātajiem nosūtījuma gadiem. Daktere piekrīt, ka tā tas bijis gan. Domājusi iet pēc tam atpakaļ uz Rīgu, bet pamazām iesakņojusies. Tomēr I. Vidaja atzīst, ka Rīga viņu joprojām uzlādē, tāpēc laiku pa laikam vajagot turp aizbraukt uz pāris dienām.

Vēl Ilgas kundzes enerģijas avots esot jūra un peldēšanās līdz pat rudenim. Īpaši viņai tā patīk Jūrmalciemā. Tāpēc savu jubileju, kad atkal būs atļauts pulcēties, svinēšot pie jūras.

Vēl viens skaists veids, kā daktere atgūst spēkus, ir ceļojumi. “Esmu apceļojusi vai visu Eiropu, esmu bijusi arī Āfrikā un Taizemē,” viņa stāsta. “Piestājām ceļa malā un noprovējām grilētu žurkas gaļu un vēl visādus mošķus, ko tur tradicionāli ēd.”

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz