Kādam purvs saistās ar noslēpumainu un pat bīstamu vietu, bet ir cilvēki, kas tajā rod iespēju gūt pozitīvas emocijas un jaunas zināšanas. Organizācija ”Purvu bridēji” ik pa laikam organizē pārgājienus Latvijas purvos.

”Pārgājiens ar purva kurpēm Kurzemē” 30. septembrī norisinājās arī mūsu pusē – Dunikas purvā.

Purvu bridējs Kristaps Kiziks, kurš ir viens no organizatoriem, stāsta, ka interesi un zināšanas par purviem ar kolēģi izkopuši, studēju Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē. “Līdz purva kurpēm nonācām pēc tam, kad pirms pāris gadiem attapāmies pamatīgā purvā. Iemēģinot purva kurpes pašiem un uz pastaigām uzaicinot draugus, sapratām, ka tā ir patiešām interesanta, jo var droši nokļūt cilvēkiem maz pieejamos purva nostūros un izbaudīt pamatnes šūpošanos.
Tā esam nonākuši līdz brīdim, kad jau 2 gadus organizējam pārgājienus purvos visā Latvijā, gan lieliem gan maziem dabas mīļotājiem.” 

 Arī liepājnieces Randa Misāne un Rūta Tone, kas šādā pārgājienā piedalījās pirmoreiz, dalās visai pozitīvos iespaidos.

”Es nebiju iepriekš bijusi purvā, tādēļ gribēju redzēt, kā tur izskatās, jo biju redzējusi tikai bildēs.

Esmu pamanījusi, ka šogad ir ļoti aktuāli internetā publicēt tieši purva fotogrāfijas. Bet man jau agrāk bija sapnis doties purvā. Bija redzēti skaisti skati no Ķemeriem, skaistie saulrieti… Gribas pašai izbaudīt, kā tas ir – staigāt pa purvu,” sajūsmināta stāsta Randa.

Viņas draudzene Rūta gan atminas, kā bērnībā ar mammu bijusi purvā. “Tas bija ļoti, ļoti sen. Man šķiet, ka pat negāju vēl skolā. Ar mammu kopā lasījām dzērvenes.”

Randa sociālajos tīklos ieraudzījusi organizācijas piedāvāto iespēju, kas ir daļa no ”Purva simfonijas” – iepazīšanās ar purvu un dabas bagātībām Rucavas novadā. Viņa pētījusi bildes no iepriekšējiem pārgājieniem un pēdējā mirklī izlēmusi pieteikties, iedomājoties par iespēju piedāvāt dodies kopā ar viņu arī draudzenei. Rūtas ikdiena aizrit, strādājot uz kuģa, tādēļ  draudzenes smej, ka izmantojušas iespēju, kamēr Rūta ir Latvijā, kaut arī Randa sākumā nav ticējusi, ka Rūta tiešām piekritīs.

Arī pats sestdienas rīts abām izvērties par piedzīvojumu – no rīta pārgājienam meklējušas gumijas zābakus, kas izrādās Liepājā nav nemaz tik viegls uzdevums. Vēlāk, bruņojušās ar divām navigācijas sistēmām, centušās atrast veidu, kā piebraukt pie purva, kas dažubrīd šķitis bezcerīgi, jo abas navigācijas rādījušas pretējus maršrutus. Arī izvietotās norādes bijušas neprecīzas. ”Sākām jau satraukties, laika vairs nebija daudz. Braucām pa celiņu, kas kļuva arvien šaurāks un šaurāks. Braucām pa milzīgām bedrēm, taču, kad ieraudzījām mums pa priekšu braucam vēl vienu auto, sapratām, ka dodamies pareizā virzienā,” atceras Randa.

Nonākot galā, visiem dalībniekiem izdalītas purva/sniega kurpes, kas ejot palīdz neiegrimt. Dalībnieki saņēmuši informāciju par to, kur kāju spert un kur labāk nē. ”Sākumā tās purva kurpes bija jāuzvelk, kas nemaz nebija viegli. Protams, organizatori pārbaudīja, vai esam visu izdarījuši kārtīgi.” Meitenes purva kurpes salīdzina ar slēpēm un skrituļslidām, jo gan uzvilkšana, gan pārvietošanās nav bijusi viegla.

”Sākumā visi gāja lēnām, bailīgi. Varējām iet tikai uz priekšu un atpakaļ, apgriezties bija grūti – metām tādus lokus. Purvs bija ļoti mitrs un kājas tiešam grima dziļi purvā. Gājām sadevušās rokās, jo viss līgojās.” Rūta smej, ka draudzenei piemetusies jūras slimība, taču pati pie šūpošanās pieradusi, strādājot uz kuģa, tādēļ nelabumu nav jutusi.

Organizatori pārgājiena laikā stāstījuši par dažādiem augiem, sūnām, ūdenstilpēm, akačiem.

”Ēdām dzērvenes. Meklējām kukaiņēdāju augus rasenes, kas parasti purvos esot vairāk, tomēr mēs ieraudzījām vien dažas. Vadītājs stāstīja par priedītēm, kas ir pat 300 gadu vecas, taču ir tikai cilvēka augumā, jo augšanas apstākļi nav tām labvēlīgi,” viņas priecājas par gūtajām zināšanām.

Šo aptuveni sešu kilometru garo trasi grupa gājusi vairākas stundas. Viņas pārgājienu raksturo ar vārdiem ”ar katru soli arvien interesantāk”. Dalībniekiem bijuši dažādi veidi, kā pierādīt savu drosmi. Vadītājs ieteicis rīkot skriešanās sacensības. ”Skrienot, nebija laika skatīties, domāt, kur likt kāju. Bija sportiski puiši, garām kājām. Viens bija liels konkurents, taču nelielu gabaliņu pirms finiša, viņš paklupa,” stāsta skrējiena uzvarētāja Randa.

Organizators izaicinājis dalībniekus ari iet peldēties purva dīķītī. ”Man konkurentu nebija!” smej Randa. Stāvot pie dīķīša, viņa sapratusi, ka tomēr ir bail, bet, kamēr stāvējusi un domājusi, jau līdz ceļiem iegrimusi, tādēļ nekas cits nav atlicis, kā mesties ūdenī.

Pārgājiena beigās viņi nonākuši uz kādas saliņas, kur ēduši zupu, klausījušies ”Purva simfoniju” – sagatavotus muzikālus priekšnesumus ”Brīvā atmosfērā dzērām tēju, klausījāmies mūziku un vērojām saulrietu purvā.”

Viņas atzīst, ka bijušas ļoti nogurušas, taču labprāt ietu šādos pārgājienos arī citos purvos. ”Bija arī dalībnieki, kas purvu pārgājienos piedalās regulāri un izstaigājuši ne vien Latvijas purvus, bet arī kaimiņvalstu, piemēram, Tartu purvu.”

Paralēli lielajam pārgājienam notika arī pārgājiens pa purva takām, dažādas Rucavas novada Tūrisma informācijas centra sagatavotas aktivitātes un mājražotāju tirgus.

Arī organizatori priecājas par aizvadīto pārgājienu, atzīmējot, ka tas noteikti nav pēdējais Dunikas purvā. “Dunikas purvs ir ļoti īpašs, jo tas ir viens no retajiem purviem Kurzemē, kurā ir tik klaja ainava, netrūkst gan akaču, gan biedējošu vietu. Purvā ir ierīkotas vairākas atpūtas vietas, kurās var atpūsties bez Pierīgā ierastās lielās tūristu burzmas, kāda, piemēram, ir Lielajā Ķemeru tīrelī. Mums ir liels prieks par skaisto pasākuma norises vietu, organizatoru apņēmību un dalībnieku interesi. Noteikti iekļausim Dunikas purvu nākamā gada pasākumu kalendārā,” tā Kristaps Kiziks. 

18Skatīt galeriju