Šodien, 10.septembrī, Jaunliepājā ar aktivitātēm dažādām gaumēm liepājniekus un pilsētas viesus pulcēja jau trešie Teodora Breikša ielas svētki, pārliecinājās portāls.

Svētku, kurus rīko ”Ideju bode” un tās saimniece Krista Kalnarāja, apmeklētājus priecēja muzikāli priekšnesumi, ģimenes ar bērniem varēja piedalīties radošajās darbnīcās, bija sarūpēts jauns maršruts ekskursijai pa Jaunliepāju, darbojās žurnālu un avīžu maiņas punkts. Bet Annas tirgus laukumu atdzīvināja tirgotāji un bagāžnieku tirgus dalībnieki.

Svētku galvenais uzdevums ir pievērst uzmanību Jaunliepājas kultūrvēsturiskajam mantojumam, pievērst uzmanību tai pilsētas daļai, kura kādreiz veidojusies kā strādnieku un aktīvas saimnieciskās darbības rajons, kur uzbūvēts senākais Baltijā tramvaju depo, uzcelta viena no skaistākajām stacijas ēkām, stāsta K.Kalnarāja.

”Arī jūgendstila nami rotā šo pilsētas daļu, kas šobrīd ir daudz rāmāka nekā pagājušā gadsimta 30.-tajos gados, kad Annas tirgus bija lielākais visā Kurzemē,” viņa turpina: ”Tirgus bija lieli svētki, tāpēc arī Jaunliepāju vislabāk iepazīt caur svētku svinēšanu.”

Svētku laikā bija iespēja arī iepazīt Jaunliepāju, dodoties ekskursijā kopā ar vēsturnieku Gunāru Silakaktiņu. Trīs gadu laikā gan Teodora Breikša ielas svētku ietvaros, gan Muzeju nakts laikā ekskursiju dalībniekiem bijusi iespēja iepazīt vairākus interesantus un nozīmīgus Jaunliepājas objektus.

Šis gads nebija izņēmums. G.Silakaktiņš piedāvāja ekskursiju, lai iepazītu Jaunliepāju. Šoreiz ceļš veda uz vienu no vecākajiem ugunsdzēsēju depo Latvijā – 1888.gadā celtā ēka, kuru pēc Nodrošinājuma valsts aģentūras sniegtās informācija plānots slēgt sliktā tehniskā stāvokļa dēļ. Ēkai ir augsts nolietojuma procents, konstrukciju stiprinājumi ir sliktā stāvoklī, kā arī ēka vairs neatbilst mūsdienu tehniskajiem parametriem. Ēkas restaurēšanai nepieciešami nopietni finansiāli ieguldījumi, jo pat dakstiņi savulaik vesti no Itālijas.

Jaunliepājas ugunsdzēsēju depo ēku projektējis Pauls Maks Berči, kas Liepājai atstājis daudzu skaistu ēku mantojumu, piešķirot pilsētai savu rokrakstu, kas vēl darbojas.

Otrs ekskursijas objekts bija Jaunliepājas Mārtiņa Lutera luterāņu draudzes baznīca. Dievnama pirmsākumi meklējami 1880.gadā, kad Jaunliepājā dzīvojošo Sv.Annas draudzes locekļu vidū radās ideja veidot Jaunliepājā kaut ko īpašu latviešu draudzes vajadzībām.

Pateicoties baznīcas arhitektam K. E. Štrandmanim un inženierim Polim, Liepājā radās celtne ar pārsteidzoši labu akustiku un plānojumu, kas piemērots kā dievkalpojumiem, tā arī lieliem simfoniskiem koncertiem.1914.gada 18.maijā notika baznīcas pamatu akmens likšana. Īsi pirms baznīcas iesvētīšanas 1934.gada 20.jūnijā jauno baznīcu pēc draudzes padomes lēmuma nosauca par Jaunliepājas Lutera baznīcu. 1934.gada 8.jūlijā, kaut arī vēl līdz galam nepabeigtas – bez torņa, notika jaunās baznīcas iesvētīšana.

Kopš 1940.gada draudze un baznīca pārdēvētas par Liepājas Lutera evaņģēliski luterisko draudzi un par Liepājas Lutera evaņģēliski luterisko baznīcu. Liepājas Lutera baznīca ir lielākā baznīcas būve Latvijas brīvvalsts laikā. Un vēl joprojām nepabeigta, jo tai paredzēts tornis, kam jāslejas 16 stāvu augstumā.

Savukārt bērniem un vecākiem bija iespēja iesaistīties aktivitātēs ”Krāsu Karuselis” un ”Zinoo Liepāja” radošajās darbnīcās. ”Krāsu karuselis” rādīja lielo burbuļu pūšanu, palīdzēja bērniem iejusties  Latvijas mežu zvēru lomā un aicināja spēlēt spēles. Savukārt Zinātnes centrs ”Zinoo Liepāja”  piedāvāja robotu un raķešu darbnīcu, kā arī bija iespēja apskatīt dažādus balansa eksponātus.

Bija arī velo darbnīca, kurā varēja tikt pie kādas trūkstošas rezerves daļas vai saņemt konsultāciju.

Jāpiebilst, ka, lai radītu atbilstošu svētku atmosfēru, ikviens svētku apmeklētājs, dalībnieks un tirgotājs tika aicināts uz pasākumu ierasties, tērpies atbilstoši pagājušā gadsimta 30.gadiem, kad svētku rosība, andele un citas ēverģēlības sita augstu vilni.

36Skatīt galeriju