Svētdiena, 7. jūnijs Gaida, Arnis, Arno
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Reālā Turcija – ne tikai kūrorti

Reālā Turcija – ne tikai kūrorti
30.10.2014 07:00

Ita Cērmane, www.liepajniekiem.lv

Atslēgvārdi

Lielai daļai mūsu tautiešu eksotiskā zeme Turcija asociējas
ar laiskošanos pludmalē, siltām peldēm un tamlīdzīgām lietām. Diemžēl tāda
nebūt nav visa šī zeme. Reālā Turcija ir gana plaša – gan pludmales ar palmām,
gan granātkoku un mandarīnu birzis, gan kokvilnas un meloņu lauki, gan arī
kalni. Turklāt lielākā daļa zemes ir visnotaļ mežonīga.

Ceļojums uz Turciju iegadījās laikā, kad Latvijā jau
iestājies rudens ar ne pārāk tīkamiem laika apstākļiem. Pēc nedaudz vairāk nekā
trīs stundu lidojuma no Rīgas, nosēžoties Antālijas lidostā, ir patīkams
pārsteigums – kaut arī tuvojas pusnakts (tieši tikpat, cik Latvijā; Turcija ir
tajā pašā laika joslā), ir silts vasaras vakars.

Lepojas ar vēsturi

Jau pirmajā mirklī vietējais gids, kurš salīdzinoši labi
runā krievu valodā, uzsver, ka Turcijā tūristus iedala vasaras un ziemas
tūristos. Vasaras tūristi, no kuriem lielākā daļa ir atbraucēji no Krievijas,
neizrādot interesi par Turciju, nevēloties doties ekskursijās un iepazīt zemi.
Savukārt ziemas tūristi, kas lielākoties esot vācieši, skandināvi, kā arī
tūristi no Baltijas valstīm, kaut arī laikapstākļi arī ziemā Turcijā ir jauki
(Vidējā gaisa temperatūra ziemā no plus 11 līdz 15 grādiem, bet ja tā noslīd
līdz plus diviem grādiem, sākusies dabas katastrofa. Sniegs Turcijā pēdējo
reizi uzsnidzis 1984.gadā.), vairāk interesējas par iespēju apceļot zemi, nevis
dīki vāļāties pludmalē.

Ceļojuma programma ir ļoti piesātināta – ik dienu, nobraucot
autobusā no 600 līdz 800 kilometriem, apskatām ievērojamākās Turcijas vietas.
Kaut simtiem kilometru garie pārbraucieni lielākajai daļai Latvijas tūristu
liekas nogurdinoši un skats, veroties uz kalniem un izkaltušajiem pelēkajiem
laukiem, rada drūmu noskaņu, iepazīt Turciju ir patiesi interesanti.

Seldžuku impērijas karavānu mītnei Olbrukhanai blakus esošā
ūdenskrātuve uzdod neatminamu mīklu. Apaļā iedobe klintīs, par kuru vietējie
stāsta, ka ūdens tajā ir ap 145 metrus dziļš un ik pusstundu maina krāsu,
izskatās kā meteorīta krāteris, taču apstiprinājuma tam nav.

Nepārspējamu iespaidu atstāj dažnedažādu formu klintis, kas
līdzinās gan sēnēm, gan mistiskiem zvēriem. Daudzviet klintis ir kā skudru
pūžņi – tajās ir neskaitāmas ejas un labirinti, jo turku senči klintīs grebuši
mājokļus. Un vēl mūsdienās daudzviet šos senos mājokļus izmanto. Kādā vietā
ierīkoti ekskluzīvi dzīvokļi, citviet izveidota dārga pazemes viesnīca, kas
ekstrēmumā neatpaliek no Karostas cietuma mūsu pilsētā. Bet vēl citviet tuneļus
izmanto noliktavām, jo tie, kur temperatūra gan ziemā, gan vasarā ir + 7 grādi,
ir ideāli augļu un dārzeņu glabāšanai.

Tāpat iespaidīgas ir pazemes pilsētas. Pēc gida teiktā
Turcijā 10.gadsimtā pirms mūsu ēras bijis izveidots ap 200 pazemes pilsētu.
Vienu no tām ir iespēja apmeklēt arī letiņiem. Tiesa gan, tūristu apskatei
mūsdienās atvēlēti tikai četri no astoņiem pazemes stāviem, taču jau ar tiem
pietiek, lai gūtu adrenalīnu, teju četrrāpus lodājot pa šaurajām pazemes ejām
un nonākot arī kapenēs.

Sienu pļauj
septiņreiz gadā

Tūristiem, kuri ieradušies ne tikai gulšņāt, vietējie
labprāt izrāda arī to, ar ko nodarbojas mūsdienās, piemēram, podnieku
darbnīcas, kur no vietējiem baltajiem māliem ražo fajansu, bet no sarkanajiem –
keramiku. Tāpat tūristus iepazīstina ar pasaulē slaveno turku paklāju ražošanu,
kas ir roku darbs, un kažokādu un ādas rūpnīcu.

Kā stāsta gids, maldīgs esot uzskats, ka tūrisms Turcijā ir
visattīstītākā nozare. Pēc viņa teiktā pirmajā vietā ir lauksaimniecība, otrajā
– tekstilnozare, bet trešajā – mašīnbūve, jo Turcijā izgatavo gan ”Mercedes Benz”
transportlīdzekļus, gan citu mums ierastu marku braucamos. Un tikai piektajā
vietā esot tūrisms. Turklāt interesanti ir uzzināt, ka tūrisma uzplaukums
sācies 1980.gadu vidū, pēc tam, kad valdība piešķīrusi uzņēmējiem līdzekļus
viesnīcu būvēšanai.

Taujāts, ko gan iespējams izaudzēt tik liesā un izžuvušā
zemē, gids stāsta, ka pavasaros valsts gan esot zaļāka, nekā rudeņos. Un
izaudzēt siltā laika dēļ var praktiski visu – valdība konkrētos laikos par
velti pievada ūdeni, ar ko iespējams laistīt laukus. Kartupeļu ražu novāc
vairākas reizes gadā, bet sienu pļauj pat septiņreiz gadā.

Neizceļas ar čaklumu,
bet gatavi notirgot jebko

Ja pirms brauciena uz Turciju, bija dzirdēta vairāku
tautiešu jūsmošana par to, cik šī zeme tīra un kārtīga, tad nācās smagi vilties.
Tīra un uzkopta ir tikai tūristu zona. Ja viesnīcas un to apkārtne ir vārda
vistiešākajā nozīmē izlaizītas, tad, paejot mazliet tālāk, atklājas Turcijas
īstā seja. Pussagruvušas būdeles mijas ar lepnām villām.

Autobusu pieturvietas lielākajā daļā gadījumu ir tik
aizdomīgas, ka tajās patverties no vēja varētu būt bīstami. Un atkritumi ir
visur – ar tiem pilnas ceļmalas un vārtrūmes.

Ko gan var gribēt, ja reāli strādā tikai sievietes?
Sievietes ne tikai audzina bērnus un apdara mājas soli, bet paveic visus lauku
darbus. Viņas plūc kokvilnu un lasa olīvas. Pēdējā procesā vīri piepalīdzot
vien tik daudz, cik ar nūjām no kokiem nodauzot augļus. Sievietes novāc ķirbjus
un melones. Viņas novāc kartupeļu ražu. Turklāt dara to ar rokām – kartupeļu
kombainu liekot lietā tikai ļoti retās saimniecībās.

Vīri pārdod sieviešu saražoto un izriež krūti par it kā savu
veikumu. Tādēļ, acīm redzot, nav ko brīnīties, ka ielās redzami galvenokārt
vīri. Turklāt turku vīrieši lielu daļu dienas pavada, sēžot uz ielas vai kafejnīcās.

Toties viņi ir nepārspējami tirgoņi – gatavi pārdot visu
iespējamo un pat neiespējamo. Vismaz pāris frāzes iemācījušies dažādās valodās,
viņi potenciālajiem pircējiem pa tirgu skrien līdzi labu gabalu, mēģinot to
ievilināt savā piparbodītē.

Ja iekārojas ko nopirkt, pirmais vārds, kas jāiemācās, ir ”indirim”
jeb atlaides. Bez kaulēšanās andele Turcijā nav iedomājama. Te jāpiebilst, ka
oficiālā naudas vienība ir Turcijas lira (TRY; un 2 TRY ir aptuveni 70 eiro
centi), taču turki labprāt pieņem arī dolārus un eiro (tiesa gan, norēķinoties
ar eiro, iznāk pārmaksāt).

Neciena krievus un
sievietes

Kaut sievietes Turcijā padara lielāko daļu darba, attieksme
pret viņām no vietējo vīriešu puses ir nepatīkama. Sievietei jābūt paklausīgai
un jāklusē. Cieņas trūkums jūtams arī saskarsmē ar Eiropas sievietēm. Turklāt
pēc vietējiem standartiem sievietei jābūt stipri apaļīgai. Kā skaidro gids, tas
tādēļ, lai sieviete būtu spējīga daudz strādāt. Slaidās Eiropas sievietes turki
sauc par ”pusporcijām”.

Pat uz ielas lakatos galvas satuntulējušās vietējās
sievietes sastapt var reti, bet algotu darbu strādā tikai dažas – viņas rūpējas
par vīru un saimniecību. Un tā nav maza – ja ne māja, tad plašs dzīvoklis. Ja
esam pieraduši, ka aptuveni 45 kvadrātmetru plašs dzīvoklis jau pietiekams
ģimenei, tad Turcijā par mazu dzīvokli uzskata tādu, kura platība ir ap 150
kvadrātmetriem. Un interesanta ir uzskaite – mājokli ar viesistabu un vienu
guļamistabu uzskata par vienistabas dzīvokli – viesistaba kopējā istabu skaitā
netiek ierēķināta.

Iztaujājot gidu un par to saņemot apzīmējumu ”pusporcija”, uzzināju,
ka oficiāli Turcijā daudzsievība nav atļauta, taču valsts austrumos joprojām ir
vīri, kuriem ir pa sešām un pat septiņām sievām. Precēties turks var tikai pēc
tam, kad pabijis karadienestā. Un ir tad lielā daļā gadījumu sievu nolūko ne
jau viņš pats. Bieži, jau bērniem piedzimstot, viņu vecāki izlemj atvašu
likteni. Un izšķirties esot daudz sarežģītāk, nekā pie mums, tādēļ šķiras reti.

Vēl gids atklāj arī to, ka vislabāk apmaksāts darbs ir
skolotājiem un policistiem, kuru mēneša alga ir ap pusotru tūkstoti dolāru.

Un, kaut arī ievērojama daļa tūristu Turcijā ierodas tieši
no Krievijas, atstājot Turcijā ievērojamas naudas summas, cieņa pret krieviski
runājošajiem tā īsti nav jūtama. Jā, turki labāk runā krievu valodā, nekā,
piemēram, angliski vai vāciski, taču pret tūristiem no Eiropas, kuri nerunā vai
negrib runāt krieviski, attieksme ir korektāka.

Kaut arī Turcijā mazliet kaitina vietējo uzbāzība, cenšoties
par visu vari kaut ko notirgot, ir vērts doties uz šo zemi nevis kā vasaras,
bet ziemas tūristam. Kontrastā kailajiem kalniem un pelēkajiem laukiem ir
tīkami rudenī pastaigāties zem mandarīnu un granātkokiem, priecēt acis pie
ziedošiem banāniem, nolūkoties uz kokvilnas laukiem un meloņu plantācijām, kas
ir gluži dzeltenas no bagātīgās ražas. Un turklāt gardas – daudz saldākas un
sulīgākas, nekā pie mums lielveikalā iegādājamās.

Foto galerija

12 komentāri

2014-10-30 12:38

TurcijasPazineeja: Vidējā gaisa temperatūra ziemā no plus 11 līdz 15 grādiem, bet ja tā noslīd līdz plus diviem grādiem, sākusies dabas katastrofa. Sniegs Turcijā pēdējo reizi uzsnidzis 1984.gadā. - DROSI VIEN SI RAKSTA AUTORS BIJIS VIENREIZ TURCIJA KAUT KADA KURORTA, NO KURA STULBUS TURISTUS VED PA STULBAM EKSKURSIJAM UN STASTA PEDEJAS MULKIBAS!!!!!!! Un par visu ko te pedejas muklibas ir sarakstitas, ari par sadzivi un uzskatiem, ekonomiku piemineti dazi faksti, kas ir patiesi pa pusei vai nav vispar patiesi!

2014-10-30 12:47

TUrcijasPazineeja: Parsvaraa visi no raksta faktiem ir nepareizi, neprecizi vai puslidz pareizi.Turcija nodzivoju labu laiku un jasaka, si raksta autore bijusi kada stulba ekskursija, kuras gids licis turistiem justies ipasi, pastastot "interesantus faktus" par Turciju, kas turistiem bus ieveribas verti un interesanti, bet tas tacu izplanots rituaals stulbiem turistiem, kas apmierina gida personiskas velmes un uzskatus, dod uzticiibu un patiku no tuuristu puses.

2014-10-30 12:48

TurcijasPazineeja: NEVAJAG TACU TIK NEPRECIZUS FAKTUS SEIT RAKSTIT, LAI LIEPAJNIEKI LASA UN TIC TADAM MULKIBAM!!!! KAPEC PILNIGI NEVIENS NEKONTROLE KAUT CIK, KAS SEIT RAKSTOS LASAAMS, LAI TACU KAUT PARSVARA BUTU PAREIZI FAKTI!????

2014-10-30 12:59

krista: Varēji uzrakstīt kā tad tur ir patiesībā, ja jau rakstā viss ir tik stulbi sarakstīts, nevis vienu un to pašu trīs komentāros "apspēlēt"!

2014-10-30 13:04

TurcijasPazineeja: "Turcijas sievietem ir jabut brangam,lai varetu pastradat,eiropiesu tievas sievietes tiek sauktas par "pusporcijam"" AK DIEVS
Turcija parsvara visi cilveki ed tik daudz maizi ar edienu,ka jau parsvara vidusjuras valstis,tas jau ari sievietes dzives norieta padara tik resnas!Jo 95%jaunas turcietes ir tik mazinas un tievinas!Ne gids,neviens nepareizu uzturu eiropiesu prieksa atzit negrib, tapec ari sadi pajoko par so faktu, bet cik stulbam jabut, lai tam nopietni ticetu un vel rakstu sarakstitu?

2014-10-30 13:09

TurcijasPazineeja: @Krista Meginaju, bet apnika, jo seit tik loti maz atlauto ziimju skaits. :D Ja kadam intereses, lai aizbrauc un apskatas/paskatas dokumentalas filmas no objektiviem un pazistamiem avotiem vai kko tadu! :D Patiesiba man nav laika un neinterese kadu izgiltos par Turciju, vnk tas bija mazliet "par daudz" redzeet "taadu" rakstu! Neuzskata, ka rakstaa Turcija "uzlabota" vai "nomelnota", vnk TADAS mulkibas sarakstiitas.... :o

2014-10-30 18:45

uzjautrināja: paldies tev pazinēja, - seši komentāri, bet jēga nekāda. Kaut ko bijis salietojusies, kad šos vervelējumus rakstīji?

2014-10-30 22:22

Greex nr.1: Ja ir bilžu galerija, būtu korekti norādīt, cik tajā ir attēlu. Man apnika pie kādas 70. bildes.

2014-10-31 08:18

Vals: Par to gaisa temperatūru un sniegu droši vien bija domāta Antālija, jo ziemeļos ziemā ir krietni mīnusi un pāris metri sniega.

2014-10-31 08:54

dzivoju gan te,gan tur: Puse no ta,vismaz mana pilseta-nav taisniba. Un sniegs ari dienvidos bija 2011/2012 gada, ok uzsniga un no rita nokusa,bet bija. Virs un visi autobrauceji kedes riepam lika,rinda bija neiedomajama. Varu daudz vairak interesanta par Turciju pastastit :) jauka valsts,pusjauki iedzivotaji :)))

2014-11-01 15:42

saprotu: ja ņem pa pilnu visu ko stāsta gidi,bet cilvēks pats nav lasījis un tuvāk iepazinis ceļojuma maršrutu- tad arī tā sanāk,vienkārši skumji.

2014-11-02 08:45

Hai!: Pēc bildēm- padru'mi !Ko tad raksta autore par turku sievietēm nepareizu pateica?Domāju ,ka tā bija patiesība.

1/500

Liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Uzmanību!

Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par digitālā satura pakalpojuma liepajniekiem plus abonementa pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: [email protected]), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. a) PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNES maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. b) Liepajniekiem plus ir maksasdigitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus” , un kura abonementu PIRCĒJS  ir tiesīgs iegādāties, turpmāk tekstā – PAKALPOJUMS,
  3. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēta termiņa – 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi). PAKALPOJUMA abonementa maksā ietverts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 21% apmērā. PAKALPOJUMA abonementa cenu KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā . KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. 

  1. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu, un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

Šī Līguma ietvaros KV sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz