Liepājas Leļļu teātrī tapusi jauna, interesanta un izglītojoša izrāde mazajiem skatītājiem – “Teika par vilciņu”. Tā balstās latviešu pasakās un mazajam skatītājam piedāvā iepazīt latviešu mitoloģiju un folkloru un caur senču padomiņu saņemt atbildes uz mūžseniem – kā un kāpēc? Kā senāk cilvēki skaidroja pasauli? Kāpēc suns iet ganos? Un kāpēc vilks plēš aitas?

Gaiša sēta ar zedeņu žogu, fonā latviska ainava. Īstena latviešu saimnieces sēta, kurā notiek izrādes darbība. Bet vēl pirms tam uzzinām, kā pasaule tapusi un kā cilvēks radīts. Izrādes sižetu veido vairākas pasakas un teikas, mazais skatītājs satiek dieviņu un velnu, uzzina, kāpēc sunim bija jādodas ganos, bet kaķis varēja laiski murrāt uz mūrīša un kāpēc vilks plēš aitas. Aktieri dzied dziesmas un paši spēlē mūzikas instrumentus, vienubrīd ir teicēji, bet citā jau iejūtas lomās un vēl citā – ņem rokās lelles. Izrāde dzīvi un izteiksmīgi iepazīstina mazo skatītāju ar latviešu mitoloģiju.

Izrādes režisore Lelde Kaupuža latviešu folklorai un mitoloģijai pievērsusies, lai laikā, kad labākajā gadījumā bērni pievērš uzmanību grāmatām košos vākos, bet sliktākajā nelasa vispār, aktualizētu mūsu tautas mantojumu. Svarīgi bijis dot alternatīvu interesantajām Holivudas un Disneja filmām un multfilmām, kurās ieguldīta milzu fantāzija.

“Jo cilvēks vairāk nobriest, jo viņam vairāk gribas izpētīt to, kas bijis pirms viņa,” saka režisore. “Mani vienmēr ir sajūsminājušas tādas grupas kā “Iļģi” vai “Vilki”, kuri paņem tautasdziesmas un pārrada, kā paši grib.” Arī viņa kopā ar aktieriem ķērusies pie sava veida pārradīšanas. Lelde izvēlējusies pasakas, izveidojusi dramatizējumu, un kopā ar aktieriem domājuši, kā tad šo pasaku izstāstīt mazajam skatītājam. Būtiski bijis nevis pietuvoties autentiskam stāstījumam, kostīmiem, bet gan izstāstīt to no mūsdienu pozīcijām, tērpos tikai ieskicēt atsauces uz senākiem laikiem.

Aktieri atvērti iesaistījušies darbā, un katrs devis savu artavu ne tikai kā aktieris, bet arī kā muzikāls cilvēks. Jau no paša sākuma vienojušies, ka mūzika neskanēs ierakstā, skaņas radīs paši. Tautasdziesma ierakstā skan vienīgi tad, kad visi aktieri dejo. Tautasdziesmu izvēlē palīdzējusi mūzikas konsultante Ieva Tālberga. Savukārt skatuvi iekārtojusi scenogrāfe Lāsma Vaiče, kura latvisku ainavu izrādes fonam nolūkojusi Vilhelma Purvīša gleznā. Lelles pēc mākslinieces, Mākslas akadēmijas studentes un L. Kaupužas teātra pulciņa bijušās skolnieces Aleksandras Rundes iecerēm darinājusi butafore Laura Rutkovska. “Par lellēm sākumā mums bija cita ideja,” atzīstas režisore, taču izvēlējušies nevis glīti darinātus dzīvnieciņus, bet gan tādus, kas tiešām izskatās robusti, kā tikko no māla lipināti, saglabājot nepabeigtības iespaidu.

Tā kā izrādē “Teika par vilciņu” izmantotas latviešu tautas pasakas, ne reizi vien skan vārdi, kas mūsdienu bērniem varbūt vairs nav tik labi zināmi un saprotami. Tāpēc mazajiem izrādes apmeklētājiem sagatavotas mini vārdnīciņas, kurās var noskaidrot, ko nozīmē, piemēram, abra, avis vai sakasnis, un vēlāk mājās šos vārdus iemācīties. Izrādē gaida bērnus vecumā no četriem gadiem.

Nākamās “Teikas par vilciņu” izrādes paredzētas 7. aprīlī un 7. maijā.

17Skatīt galeriju