Ceturtdiena, 25. aprīlis Līksma, Bārbala
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Zib adatas, klaudz āmuri un atklājas profesijas

Zib adatas, klaudz āmuri un atklājas profesijas
Foto: Ģirts Gertsons
14.10.2016 07:12

liepajniekiem.lv

Šodien, 14.oktobrī, izglītības iestādēs noslēdzas Karjeras nedēļa. Tās ietvaros notikušas diskusijas, konkursi, lekcijas un daudzas citas aktivitātes. Vakar J.Čakstes Liepājas pilsētas 10.vidusskolā zibēja adatas un klaudzēja āmuri, skolēniem sacenšoties ātradīšanas un ātrnaglošanas čempionātā. Savukārt “Vadugunīs” teātri, folkloru, mūziku un grafiku varēja iepazīt radošās darbnīcās. Pedagogi bērniem atklāja savas profesijas aizkulises.

Ada ātri, sit trāpīgi

“Zēnus aicinājām, bet diemžēl nav,” smaidot teica J.Čakstes Liepājas pilsētas 10.vidusskolas skolotāja Indra Nomeiko, pārskatot ātradīšanas čempionātam pieteiktos dalībniekus. Pērn gan viens esot bijis. “Jā, meitenes prot adīt, un labi ada,” atzina pedagoģe, vērtējot šīsdienas veikumu. “Šis ir čempionāts, adījumam jābūt precīzam, glītam, ar noteiktu valdziņu skaitu. Kura paspēja 20 minūšu laikā noadīt visvairāk rindiņu, arī uzvarēja.”

I.Nomeiko pastāsta, ka atsaucība čempionātam bijusi liela, tādēļ skaitu nācies limitēt. Startējušas 53 dalībnieces trīs klašu grupās. Visvairāk dalībnieču bijis 8. – 9.klašu grupā – teju 40. 

Lai viss noritētu godīgi, adītājas reģistrējoties saņēma kodus gluži kā centralizētajos eksāmenos. Cīņa bija nopietna, emocijām bagāta. 

10.vidusskolas 8.a klases audzēknes Kitija Mackēviča un Samanta Janvāre, uzrunātas jau pēc čempionāta, savu veikumu vērtēja kā “normālu”. “Paspējām diezgan daudz, bet citas meitenes bija noadījušas vairāk,” novērojumos dalījās Kitija. Samanta sacīja, ka sākumā esot nokļūdījusies, bet pēc tam viss aizgājis raiti. “Taču biju jau zaudējusi vērtīgās minūtes,” viņa mazliet vīlusies noteica, taču piedalīšanās esot bijusi interesanta. “Skolotāja piedāvāja, piekritām. Jo adīt mums abām patīk,” piebilda Kitija, bet ikdienā gan meitenes neadot. Adatas ņemot rokās, ja ko skolas stundām nepieciešams izdarīt.

6.-7.klašu grupā par uzvarētāju kļuva Elizabete Cipriķe no Oskara Kalpaka 15.vidusskolas, 8.-9.klašu grupā Ieva Garkalne no Durbes vidusskolas, bet 10-12.klašu grupā Marta Zuzāne no 10.vidusskolas.

Jāpiebilst, ka adīšanas čempionāts “Adi ātri!” notika jau sesto gadu, un tā mērķis ir popularizēt un veicināt interesi par adīšanu, aktivizēt radošo domāšanu un darbību, kā arī veicināt praktiskās iemaņas.

Savukārt ātrnaglošanas čempionāts “Sit trāpīgi!” aizsācies pirms trīs gadiem, pastāsta tā organizators Hardijs Kulmanis. Vērtējot sacensības, skolotājs priecājās par atsaucību – piedalījās 22 zēni un astoņas meitenes. “Bērni naglot noteikti māk,” vērojot notiekošo, sacīja H.Kulmanis. “Protams, kādam veicās labāk, kādam sliktāk. Viss atkarīgs no tā, cik bieži ir rokās turēts āmurs, no prakses,” sprieda pedagogs. Kā novēroja portāls, neiztika arī bez negadījumiem. Kāds, cenšoties naglu iesist pēc iespējas ātrāk, sāpīgi trāpīja pa pirkstu, gūstot skaudru mācību.

Uzvaru komandas vērtējumā un ceļojošo balvu “Zelta āmurs” galu galā ieguva 10.vidusskola, aiz sevis atstājot 5.vidusskolu un 8.vidusskolu. Individuālajā vērtējumā zēniem 1.vietu ieguva 10.vidusskolas 9.a klases audzēknis Rihards Matisons, kurš piecas naglas iedzina 15,64 sekundēs. Savukārt ātrākā no meitenēm bija 8.vidusskolas 7.b klases skolniece Signija Šenberga.

“Pilnīgi noteikti. Tā ir amatniecība, galdniecība, ko, iespējams, kāds skolēns arī izvēlēsies par savu dzīves profesiju,” H.Kulmanis norāda uz ātrnaglošanas čempionāta sasaisti ar Karjeras nedēļu.

Interesanti, kas es būšu?

Liepājas Bērnu un jaunatnes centra struktūrvienībā “Vaduguns”, Kungu ielā 7, skolēniem bija pieejamas četras darbnīcas “Interesanti, kas es būšu?”, kurās uzzināt, – kādas profesijas tajās slēpjas. Ar teātri iepazīstināja Marita Lūriņa-Stelmakere, ģitārspēli Elīna Starķe-Arbidāne, grafiku Agnese Akerfelde, bet folkloru Solveida Pētersone. Bērni izmantoja iespēju un viesojās teju visās darbnīcās, radoši pavadot laiku un sarunās ar pulciņu vadītājiem uzzinot daudz jauna. Piemēram, M.Lūriņai-Stelmakerei nācās skaidrot, vai grūti būt aktierim. “Es teiktu, ka jā,” jautātājam atsacīja pedagoģe. “Manuprāt, to var teikt par ikvienu profesiju. Katrā no cilvēka tiek prasīts ļoti liels darbs.”

Folkloras kopas “Ķocis” vadītāja S.Pētersone Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas 7.a klases audzēknēm Martai Zomerovskai un Elīzai Iesalniecei ierādīja Kurzemes kokles spēli, vēlāk meitenes pūta arī blokflautu. “Nē, nevēlos gan,” smaidot atbildēja Marta, vaicāta, vai gribētu kļūt par folkloras skolotāju. “Bērni ir ļoti skaļi. Es eju mākslas skolā, domāju, ka nākotni visdrīzāk saistīšu ar mākslu.” Arī Elīza, gluži kā viņas klasesbiedrene, sacīja, ka mācīties par pedagogu nedomājot. “Man nav tādas prasmes. Te ir jābūt ar stipriem nerviem,” Elīza gan vēl šaubās, ko gribētu dzīvē darīt, bet, iespējams, kaut ko saistībā ar mūziku. 

S.Pētersone centās parādīt, ka folklora ir interesanta. “Tā patiešām arī ir! Pilnīgi nezinu, kā lai izstāstu, ir jānāk un jāpiedalās.” Tādēļ dienas kā šī, esot vērtīgas, lai gan interesentu līdz brīdim, kad viesojās portāls, nav bijis daudz. “Esmu pieradusi, ka folklora nav populāra lieta. Tā ir tāda iedvesmas profesiju, lietai ir ļoti jātic, lai to darītu. Manuprāt, par folkloras skolotāju kļūst tas, kurš ar šādu vidi ir saskāries un sapratis, ka patīk,” S.Pētersone reizē uzsvēra, ka jāprot ļoti daudz – dziedāt, iemācīt dziedāt bērniem, iet rotaļās, organizēt un vadīt, muzicēt, tāpat jāpārzina latviešu svētki, tradicionālie tautastērpi. “Jā, folkloras skolotājam jābūt ļoti, ļoti daudzpusīgam, bet līdz ar to – nekad nav garlaicīgi, jo nenodarbojies tikai ar kaut ko vienu.”

“Noteikti vajadzīga,” pārliecināti atbildēja BJC struktūrvienības vadītāja Mārīte Tarziera, vaicāta, vai šādas Karjeras nedēļas ir vajadzīgas. “Ļoti labi, ka notiek. Mūsdienās viss ir tik mainīgs, rodas arvien jaunas profesijas un kas zina, kādas vēl būs.”

M.Tarziere norādīja, cik būtiski cilvēkam ir darīt to, kas viņam patīk. “Tas ir svarīgi, ka uz darbu var iet ar prieku.” Viesoties “Vadugunīs” Karjeras nedēļas ietvaros bija izteikuši vēlmi pamatskolēni. “Domāju, ka 7.klases skolēni nav par mazu. Šobrīd daudzi pēc pamatskolas beigšanas izvēlas izglītības ceļu turpināt tehnikumā, mākslas vai mūzikas skolā. Tā kā brīdis ir piemērots, lai stāstītu par profesijām.”  

Ceturtdien Karjeras nedēļas ietvaros savukārt Liepājas Universitātes Dabas un inženierzinātņu fakultātē viesojās Liepājas Centra sākumskolas audzēkņi, lai iepazītos ar informācijas tehnoloģijām un programmēšanas nozari, portālam pastāstīja Liepājas Universitātes galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Simona Laiveniece. 

Studiju programmas “Informācijas tehnoloģijas” direktors Dzintars Tomsons norādīja: “Kaut ko no šī visa skolēni jau ir iepazinuši un apguvuši skolā. Mēs cenšamies parādīt informācijas tehnoloģiju interesanto un padziļināto pusi.” Nodarbības otrajā daļā Karjeras nedēļas dalībnieki uzklausīja universitātes docentu Robertu Jūrmalieti, kurš iepazīstināja klātesošos ar vides zinībām.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz