Kad viena no pasaules diženākajām māksliniecēm nolemj mainīt žanrus (tiesa, Bejonsē daiļradē vienmēr bijušas atsauces uz viņas dienvidu saknēm – dziedātāja dzimusi Hjūstonā, Teksasā), tas vienmēr ir skaļš notikums.

Tā ir tā pati Bejonsē, kura gadu desmitiem bijusi R&B karaliene, kura saniknoja kritiķus ar “Black Super Bowl” puslaiku pārtraukuma uzstāšanos 2016. gadā, kuras 2023. gada “Renesanses” pasaules tūre iemiesoja šarmu, lepnumu un dažādību. Viņa ir netipiska māksliniece baltajai un konservatīvajai kantri pasaulei, kas attīstās ļoti lēni.

Tomēr šī pasaule vienmēr mīlējusi dīvas – Dolliju Pārtoni, Rebu Makentīru, Keriju Andervudu un vēl…

Kopš pagājušā gadsimta 50. gados sievietes ielauzās kantrimūzikā, viņas ar savām kuplajām frizūrām vedušas fanus debesīs un apžilbinājušas ar spīguļiem, bet galvenais – dziedot dziesmas, kas izceļ sievišķības spēku un sarežģītību.

Šādas drosmīgas, spilgtas un talantīgas sievietes ir laba kompānija Bejonsē – māksliniecei, kuras ieraksti ir vieni no visvairāk pārdotajiem vēsturē.

Bejonsē iekļuvusi arī kantrimūzikas topos laikā, kad atdzimst “glam country”, kur satiekas mode, sievišķība un laba mūzika – ideāla vide dīvām tagadnē un nākotnē.

Bet dīvas darbs nav galā, kamēr tas kādu nesadusmo, proti, neizprovocē, neizraisa spēcīgu publikas reakciju.

“Viņām jāatstāj savas pēdas, līdzīgi kā, piemēram, sunim suņu pastaigu laukumā, kur katram sunim jāapzīmē katrs koks,” savulaik intervijā sacīja bijusī klasiskā seriāla “Dukes of Hazzard” zvaigzne Džons Filipovskis.

Viņš izmantoja Bejonsē kā piemēru, lai apgalvotu, ka kreisie sabojā kantrimūziku.

Šis mūzikas žanrs gan vienmēr bijis pilns ar kreisajiem, bet Bejonsē nebūt nav pirmā melnādainā sieviete, kas ielauzusies tajā.

Linda Martela veidoja sekmīgu karjeru kā pirmā melnādainā sieviete, kura uzstājusies iknedēļas kantrimūzikas radio tiešraidē “Grand Ole Opry” 1970. gadā, taču galu galā pameta Nešvilas skatuvi diskriminācijas un ekspluatācijas dēļ.

Tīna Tērnere, dīvu dīva, izdevusi “Grammy” balvai nominētu kantrialbumu “Tina Turns the Country On!” 1974. gadā.

Uz katru kritiķi, kurš apgalvo, ka Bejonsē jaunā mūzika nepietiekami atbilst kantri apzīmējumam, ir kāds melnādains kantrimūzikas cienītājs vai mākslinieks, kurš saka, cik ļoti viņi ir sajūsmā par sev tīkamā žanra lielāku atpazīstamību.

Uz katru cilvēku, kurš sūdzas par krosoveriem, piemēram, saujiņu kantri mākslinieku, kurus saniknoja Bejonsē 2016. gada uzstāšanās kopā ar meiteņu grupu “The Chicks”, ir kāda atzīta žanra zvaigzne, kas gatava dziedāt viņai slavas dziesmas.

Galu galā, ja neviens cits, tad tieši kantrimūzikas dīvas gatavas pieņemt Bejonsē savā kompānijā. Jau klīst runas par iespējamiem kopdarbiem.

Dollija Pārtone jau 2022. gada intervijā teica, ka viņai patiktu, ja Bejonsē izpildītu viņas dziesmu “Jolene” un viņas “mazās dziesmiņas padarītu par spēcīgiem skaņdarbiem”.

Lai arī cik ilgi Bejonsē paliktu kantri pasaulē, viņa noteikti var sevi uzskatīt par vienu no šī žanra meitenēm, secina CNN.