Dēkā ar precētu vīrieti pieķertā Mis Japāna atsakās no skaistumkaralienes kroņa
Ukrainā dzimusī skaistumkaraliene Karolīna Šiino, kuras uzvara konkursā “Mis Japāna” izraisīja diskusijas par japāņu kultūras identitāti, tikai divas nedēļas pēc kronēšanas atteikusies no titula.
liepajniekiem.lv
Karolīna Šiino bija pirmā eiropeiskas izcelsmes sieviete, kura jebkad uzvarējusi konkursā “Miss Nippon”.
Šonedēļ viņa paziņoja par lēmumu atteikties no šī titula pēc mediju apsūdzībām par romānu ar precētu vīrieti.
“Instagram” publicētajā paziņojumā 26 gadus vecā modele atvainojās vīrieša ģimenei un citiem iesaistītajiem.
Viņa norādīja, ka šķiras no titula, rakstot: “Man ir patiesi žēl, ka sagādāju daudz nepatikšanu daudziem cilvēkiem un nodevu tos, kuri mani ir dārgi.”
Pasākuma organizatori izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka Šiino “personisku iemeslu dēļ atteikusies no uzvaras konkursā”.
Kaoru Vada, “Miss Nippon” priekšsēdētāja, piebilda, ka 2024. gada tituls paliks “vakants”.
Šiino ir naturalizēta Japānas pilsone, kura brīvi runā japāniski un dzīvo šajā valstī kopš 5 gadu vecuma.
Viņas uzvaru konkursā Japānā uztvēra pretrunīgi, un daži kritiķi apšaubīja, ka bez japāņu izcelsmes iespējams pārstāvēt valsts skaistuma ideālus.
“Es gribēju, lai mani uztver kā japānieti,” Šiino teica telekanālam CNN Tokijā pēc savas uzvaras.
“Man visu laiku teica, ka neesmu japāniete, bet es jūtos kā pilnvērtīga japāniete, tāpēc pieteicos skaistumkonkursam, patiesi ticot sev.
Man bija milzīgs prieks, ka mani izvēlējās par konkursa uzvarētāju.”
Šāds žūrijas lēmums izraisīja diskusijas sociālajos medijos, radot jautājumus par to, ko nozīmē būt japānim, un par Rietumu skaistuma ideālu ietekmi Āzijā.
“Ja konkursa “Miss Nippon” pamatā ir skaistuma jēdziens, es personīgi vēlos, lai tas balstītos uz japāņu skaistuma standartiem,” vēsturniece Hiroje Jamašita rakstīja “X” (iepriekš – “Twitter”) pēc Šiino uzvaras.
“Taču, ņemot vērā Karolīnas Šiino izskatu, japāņu meitenei nav nekādu izredžu uzvarēt mūsdienu skaistuma vērtību sacensībās.”
Stāstot CNN par grūtībām, ar kurām viņa saskārās, augot Japānā – etniski monolītā valstī ar zemiem imigrācijas rādītājiem – Šiino aicināja plašāk definēt, kādi cilvēki būtu jāuzskata par japāņiem.
“Galu galā mēs dzīvojam daudzveidības laikmetā, kurā nepieciešama dažādība,” viņa teica.