Viens otru atbalsta

Filmas galvenais producents Sergejs Serpuhovs pastāsta, ka pārsvarā filmēšana notiek Rīgā, ap Rīgu. Taču Liepājā pašlaik tiek uzņemts diezgan liels un nopietns scenārija bloks.

“Šeit filmējam vienu no filmas sākotnējām ainām, kurā tiek parādīta tā pilsētiņa, kurā notiek filmas darbība. Principā Liepāju mēs pasniedzam kā to pilsētu, kurā viss norisinās.

Šeit dzīvo mūsu galvenās varones, šeit ir viņu skola, mājas. Vienīgais, ko šeit nefilmējam ir daba, jo mums vajadzēja, lai tā ir dramatiskāka. To atradām Līgatnē.”

“Izdzīvošanas skola” ir bērnu un ģimenes piedzīvojumu filma – aizraujošs un emocionāls stāsts, kura darbība risinās 90. gadu Latvijā.

Tas pēta sarežģītu, taču dziļi cilvēcīgu konfliktu starp pusaudzi Evu un viņas amerikāņu pamāti Šeriju. Tāpēc neliela daļa no filmas būs arī angļu valodā.

Divas galvenās filmas varones – Evu un viņas jaunāko māsu Alisi – atveido sešpadsmitgadīgā rīdziniece Marlēna Sniega un vienpadsmit gadus vecā Hanna Bīlmane Ozoliņa no Siguldas.

Marlēnai šis nav pirmais šāda veida projekts, taču pirmo reizi ir galvenās varones lomā. Interesantākais gan esot tas, ka jāiejūtas 90. gadu stilā.

“Bet visgrūtākais ir tas, cik daudz laika šis prasa.

Man nav viegli arī ar nakts filmēšanām, jo tās ir ļoti nogurdinošas. Tāpēc man ir ļoti paveicies ar Hannu, kas mani māk uzmundrināt,” smaidot atzīst jauniete.

Abas filmēšanas laukumā ļoti sadraudzējušās.

Arī Hanna atzīst, ka vecākā meitene viņai ir liels atbalst, īpaši tāpēc, ka pašai šī ir pirmā loma.

“Viss ir daudz savādāk kā to kādreiz iztēlojos. Kad biju mazāka, nevarēju pat iedomāties, ka kā aktrise filmēšos filmā,”

atzīst Hanna.

Marlēna pārliecināta, ka kādu līdzību ar savu tēlu var atrast vienmēr. Spēlējot Evu, sapratusi, ka abas līdzīgi strīdas. Kopumā gan varone esot tumšāka nekā pati aktrise.

“Manai varonei ļoti patīk daba, bet man ne tik ļoti. Es teiktu, ka arī pēc rakstura esam atšķirīgas, jo Alise ir daudz mierīgāka par mani,” smej Hanna.

Kameras priekšā arī liepājnieki

Rietumkrasta vidusskola šodien pilna ar skolēniem – liela daļa ir vietēji, bet daži jaunieši mērojuši ceļu no citām Latvijas vietām. Gaiteņos visi tērpti netipiski mūsdienu jaunatnei.

“Katram masu skatu dalībniekam tiek aizsūtīti foto iedvesmai kā ģērbties. Pēc tam, protams, kostīmu daļa palīdz to izskatu pilnveidot.

Notikumi norisinās 90. gadu Latvijā, tāpēc arī visiem jāizskatās atbilstoši tam laika periodam.

Tas ļoti palīdz, ja cilvēki nāk vismaz jau drusciņ sagatavojušies. Bet ne visiem mājās ir gatavs kostīms,” komentē producents S. Serpuhovs.

Viņš norāda, ka ikvienam bija iespēja pieteikties un piedalīties filmēšanā. Tā līdz viņiem nonākuši dažādi cilvēki.

“Visur, kur braucam, mūsu mērķis ir iesaistīt pēc iespējas vairāk vietējos uzņēmējus un masu skatu dalībniekus. Šajā gadījumā esam arī ļoti pateicīgi Liepājas domei par finansiālo atbalstu, jo bez tā šo projektu nebūtu iespējams atvest tik tālu no Rīgas.”

Filmēšanas pārtraukumā satikām arī jauno liepājnieku Emīlu Birgeru, kurš ikdienā mācās Liepājas Valsts ģimnāzijā. Jaunais puisis pastāsta, ka par iespēju piedalīties filmēšanā uzzinājis no skolotājas.

“Padomāju, ka varbūt jāpamēģina, tāpēc arī pieteicos. Ir interesanti, man ļoti patīk, noteikti gribētu vēlreiz ko tādu darīt!”

Emīls arī piemin, ka viena no viņa mīļākajām latviešu filmām ir “Bum!” – filma, kuru viņa skolā uzņēma pirms diviem gadiem.

Portāls novēroja, ka uz lapiņas ar masu skatu dalībniekiem pavīd arī deputāta Raivja Kalēja vārds un foto – viņš ticis pie sporta skolotāja lomas.

Liepāju pasniedz kā galveno norises vietu

Skolā ir vairākas vietas, kurās tiek filmētas ainas – gan pagraba stāva ģērbtuvēs, gan sporta zālē, klasē.

“Mēs Liepājā bijām divās vai trijās skolās, bet šo izvēlējāmies, jo mums patika, ka ļoti autentiski saglabājusies sporta zāle. Ir arī ļoti laba aktu zāle, koridori.

Skola teica, ka tas viss vēl pirms remonta. Mēs atkal priecājamies – ļoti labi! Jo šķiet, ka ar katru gadu būs arvien grūtāk un grūtāk filmēt filmas par senākiem laikiem, jo visu atjauno. Tāpēc mums ir paveicies, ka

šajā skolā vēl saglabājies vecais stiliņš, kas ir retro sajūtās,”

norāda filmas režisors Pāvels Gumennikovs.

Filmēšanas vietas meklējuši daudz kur, bet Liepāja piesaistīja kā pilsēta, kas ļoti labi saglabājusi vēsturisko šarmu.

Ne tikai labi, bet arī praktiski izdevīgi ir tas, ka atsevišķās ielās vēl saglabājies romantiskais un kinematogrāfiskais apgaismojums jeb siltās lampas, kas citviet būtu jānodrošina pašiem.

“Ir arī foršais bruģis, ķieģeļu ēkas tādā mazliet Londonas stilā. Liepājai ir tas raksturs, kuru meklējām.”

Režisors paslavē arī jaunos liepājniekus masu skatos – katrs savu lomu nospēlējis lieliski.

Filmēšanas komanda izmanto iespēju atkārtoti pateikties ne tikai pašvaldībai par atbalstu, bet arī skolai un vietējiem, kas atsaucās uz aicinājumu būt daļai no šī projekta.

Filma ir Latvijas un Lietuvas kopražojums, tāpēc daļa no filmēšanas komandas ir no kaimiņzemes.

Arī uz lielā ekrāna filma būs skatāma 2026. gada rudenī un tā lielos ekrānus greznos ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā.