Zoodārza pārstāvis Ingmārs Līdaka informē, ka šīs sugas dzīvnieki Rīgas Zooloģiskajā dārzā līdz šim nekad nav bijuši apskatāmi un nu jāiepazīst sliņķu uzvedības un barošanas īpatnības, lai prasmīgi varētu iekārtot sugas bioloģijai atbilstošu mītni jaunajā Vides izglītības centrā.

Šobrīd amizantais dzīvnieks Ķengurmājas klusumā iepazīstas ar saviem kopējiem un sugai raksturīgā tempā bauda salātlapiņas, vārīta burkāna gabaliņus un citus gardumus.    

Vides izglītības centru Rīgas zooloģiskajā dārzā paredzēts uzbūvēt līdz 2022. gada beigām. Mācību klašu iekārtojumā būtiska vieta atvēlēta ievērojamam skaitam nelielu dzīvnieku ekspozīciju – rāpuļiem, abiniekiem, kukaiņiem un grauzējiem. Šie dzīvnieki tiks izmantoti apmācības procesā.

Vairākas ekspozīcijas, tostarp sliņķim paredzētā, būs vērstas arī uz ārtelpu un pieejamas apmeklētājiem.

Divpirkstu sliņķis (Choloepus didactylus), kurš savvaļā sastopams Dienvidamerikas ziemeļdaļā, ir patiesi unikāla dzīvnieku suga, kura veikusi evolūcijas ceļu, kas ir pavisam atšķirīgs no citiem zīdītājdzīvniekiem. Ja vairums dzīvnieku attīsta spējas ātri aizbēgt, tad slinķis ar uzsvērti lēnām kustībām un lielisku maskēšanos, cenšas kļūt neredzams. Ja citiem dzīvniekiem vilna aug virzienā no muguras uz vēderpusi, tad sliņķim pilnīgi pretēji – tā sliecas no vēdera muguras virzienā. Pie tam, raupjais kažoks ir lieliska aļģu dzīvotne. Ja vairums zīdītājdzīvnieku lepojas ar izturīgu zobu emalju, sliņķiem emaljas nav vispār. 

“Sliņķi, protams, ir slaveni ar mazkustīgo dzīvesveidu. Un tik tiešām – tie spēj pazemināt ķermeņa temperatūru līdz 24 grādiem, guļ 15 stundas diennaktī, un arī nomoda stundas pavada karājoties zarā ar septiņus centimetrus garo nagu palīdzību un ļoti lēni košļājot lapas, augļus un citu barību,” stāsta I. Līdaka.

Tā kā šai sugai priekškājām garie nagi ir divi, to arī sauc par divpirkstu sliņķi. Ir tikai divi iemesli, kas sliņķim liek nokāpt uz zemes – reta pārcelšanās uz citu koku un tualetes bedrītes izrakšana irdenajā augsnē. Lēnā vielmaiņa un ļoti ietilpīgā gremošanas sistēma sliņķiem gan ļauj uz tualeti doties reizi nedēļā, vai pat retāk. 

Tā kā sliņķis kļūst patstāvīgs un pārceļas uz savu zaru deviņu mēnešu vecumā, un pieauguša īpatņa izmērus sasniedz vien 2,5 gadu vecumā, kā arī nebrīvē dzīvo līdz 30 gadu vecumam, topošā Vides izglītības centra iemītniekam būs gana laika slinki un nesteidzīgi iepazīties ar mums un tikt iepazītam arī pašam.