Apstādījumu uzraudzības komisija (AUK) ir izskatījusi Komunālās pārvaldes atkārtotu iesniegumu un apstiprinājusi priekšlikumu, kā labāk risināt situāciju, kas izveidojusies pēc koku stādīšanas Apšu ielā.

Izcirsto koku vietā paredzēts stādīt trīs sugas: Kokveida lazdas Corylus colurna, Piramidālos dižskābaržus Fagus sylvativa ‘Dawyck Purle’ un Māka ievas Prunus maackii.

Jaunie koki veidos daudzveidīgāku ainavu salīdzinājumā ar apšu stādījumiem. Izvēlētās jaunās koku sugas ir pierādījušas labas augšanas spējas Liepājas apstākļos; līdz šim nav konstatētas to slimības un kaitēkļi; ja nepieciešams, labi pacieš vainagu apzāģēšanu; pēc stumbra augstuma tie ir vidēja lieluma koki, kas ainaviski iederas Apšu ielas apbūvē.

Tā kā Apšu ielā ir ierobežota vieta koku augšanai, paredzēts izmantot sakņu novirzīšanas paneļus.

Pēc pārbūves 2012. gadā Apšu ielā iestādītās jaunās apses 11 gadu laikā ir izaugušas lielas, tagad tām ir pārāk maz vietas un saknes pamatīgi izcilājušas ietves segumu, radot apdraudējumu gājējiem. Turklāt vietām koku saknes pat ieaugušas ēku pamatos, bojājot tos un citas konstrukcijas, piemēram, lieveņus. Koku zari vējā sitas pret jumtiem, bojājot to segumu, jumtu teknes un notekcaurules.

Ar vairākkārtējām sūdzībām Apšu ielas iedzīvotāji ir vērsušies pašvaldībā un aicinājuši sakārtot nelīdzeno gājēju ietvi, atjaunot bruģējumu, kā arī likvidēt nepiemērotos stādījumus. Tāpēc Komunālā pārvalde pagājušajā gadā lūdza AUK atļauju nozāģēt 14 apses.

Par septiņu Apšu ielā augošo apšu, kuru stumbru caurmērs pārsniedz 20 cm, nozāģēšanu pagājušā gada septembrī ir notikusi publiskā apspriešana, par pārējo septiņu koku nozāģēšanu apspriešana nebija nepieciešama, jo to stumbru caurmērs ir mazāk nekā 20 cm.

Aptaujas laikā vairākums respondentu ir atbalstījuši vai daļēji atbalstījuši koku ciršanu (24 no 35 aptaujas dalībniekiem), kā arī izteikuši viedokli, ka likvidēto koku vietā nepieciešams iestādīt jaunus.

Tā kā 11 aptaujas dalībnieki tomēr bija pret koku ciršanu un AUK sākumā neatbalstīja koku ciršanu, paskaidrojot, ka apses labvēlīgi ietekmē pilsētas mikroklimatu, mazina gaisa un trokšņu piesārņojuma līmeni un klimata pārmaiņu ietekmi, veicina bioloģisko daudzveidību, piedalās ūdens režīma regulācijā, bija nepieciešama papildu visu apstākļu izvērtēšana.

Lai rastu optimālu risinājumu problēmai, kad, no vienas puses, koki bojā ielas segumu un ēkas, bet, no otras puses, esošajiem kokiem ar augstu vitalitāti ir nozīmīga loma pilsētvides kvalitātes nodrošināšanā, Komunālā pārvalde pieaicināja palīgos uzņēmuma “Labie koki” speciālistus, lai uzklausītu viņu viedokli un ieteikumus.

Oktobra beigās Apšu ielā kopīgi ar minētā uzņēmuma arboristiem notika ietves seguma bojāto vietu atsegšana, lai saprastu, kādā apjomā, virzienos un cik dziļi zem zemes izplešas šeit pirms vairākiem gadiem iestādīto apšu saknes. Sadarbībā ar ekspertiem papildus tika vērtēta koku atbilstība ēku ekspluatācijas un cilvēku dzīves vietas un drošības apstākļiem.

No trīs priekšlikumiem, kā novērst ielas infrastruktūras un ēku bojāšanu, vienlaikus arī ievērot dabas daudzveidības un zaļās ainavas intereses un vērtības, ir izvēlēts iespējami labākais risinājums no esošo un turpmāk pieejamo apsaimniekošanas resursu viedokļa, t.i., 14 apses nomainīt pret jauniem, mazāk agresīvi augošiem kokiem.

Apšu ielas ietves bojāto posmu remontu, apšu zāģēšanu un jaunu koku stādīšanu Komunālā pārvalde ir plānojusi marta beigās/aprīļa sākumā.

UZZIŅAI

Koki pilsētvidē. Izaicinājumi

• Veci koki prasa biežāku kopšanu.
• Pieaug iedzīvotāju prasības pret ārtelpu.
• Ielās vajag vietas velo ceļiem, sadalošām joslām, ietvēm ar noteiktu platumu un taktilai joslai, auto stāvvietām, drošības saliņām u.c.
• Augošu koku aizsardzība būvdarbu laikā.
• Koku vainagi aizsedz laternas, ceļazīmes, luksoforus.
• Iedzīvotāji sūdzas, ka ēku logos no kuplām lapotnēm neiespīd saule un zari bojā jumtus, fasādes, teknes un renes.
• Bebru nodarītie postījumi.
• Koku saknes bojā ielu segumu.