Lai veicinātu Zirgu salas vides resursu saglabāšanu un uzlabošanu, projekta ”Brīvdabas sporta un aktīvās atpūtas infrastruktūras paplašināšana Zirgu salā, Liepājā” ietvaros veikta līdz šim vēl nesakoptās Zirgu salas austrumu daļas rekultivācija, krūmu izzāģēšana, koku sakopšana un apstādījumu izveide. Būvdarbu laikā sakopta teritorija, izveidojot zālāju gandrīz 3,35 hektāru platībā un apstādījumus 1896 m² apmērā. Tāpat izbūvēta 883 metrus gara skrituļošanas trase ar energoefektīvu LED apgaismojumu. Trase savienota ar 2020. gadā izbūvēto skrituļošanas loku.

2026. gada 26. jūnijā Liepājas būvvalde paveiktos darbus pieņēma ekspluatācijā. Būvdarbus veica SIA ”A-Land”, būvuzraudzību nodrošināja SIA ”Geo Consultants”, autoruzraudzību – SIA ”BM-projekts”.

Projekts īstenots Eiropas Jūrlietu, zivsaimniecības un akvakultūras fonda (EJZAF) programmas zivsaimniecības attīstībai 2021.–2027. gadam pasākuma ”Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju īstenošana” ietvaros ar ”Liepājas rajona partnerības” atbalstu. Projekta kopējās izmaksas ir 571 710,14 eiro, no kurām 517 659,64 eiro ir EJZAF finansējums, bet 54 050,50 eiro – Liepājas valstspilsētas pašvaldības finansējums.

Zirgu salas teritorija bijusi pilsētas sadzīves atkritumu izgāztuve, bet pēc izgāztuves slēgšanas teritorija izmantota no pilsētas parkiem un zaļajām zonām savākto organisko atkritumu (lapu, zaru) uzglabāšanai, kas veicinājis teritorijas daļēju rekultivāciju. Lai pilnībā rekultivētu degradēto Zirgu salas teritoriju, pašvaldība 2017. gadā izstrādāja būvprojektu, kas izdalīts vairākās īstenošanas kārtās.

Līdz šim Liepājas pašvaldība nepilnu desmit gadu laikā kādreizējās pilsētas atkritumu izgāztuves vietā ir realizējusi piecus, Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētus, projektus. Kopējais piesaistītais un ieguldītais ES līdzfinansējums ir nedaudz vairāk kā divi miljoni eiro, pašvaldības līdzfinansējums sastāda 804 tūkstošus eiro. No visiem ieguldītajiem līdzekļiem 72% ir ES fondu finansējums, bet pašvaldības finansējuma daļa veido 28%.

Pirmos ieguldījumus Zirgu salas attīstībā veica Dabas aizsardzības pārvalde 2013. gadā, izveidojot automašīnu stāvlaukumu, pievedceļu, gājēju taku pa Golodova dambi un putnu vērošanas torni. Tam sekoja vairāki pašvaldības īstenoti projekti, tostarp gar ezera malu izveidota pastaigu taka un skatu platforma, uzbūvēta Dabas māja ar skatu platformu pie tās, tāpat izbūvēts pirmais skrituļošanas loks 870 metru garumā un skeitborda trase 176 metru garumā, ierīkots apgaismojums, videonovērošana, pagarināts asfalta segums, kā arī iekoptas jaunas dobes un zālāju teritorijas.

Līdz 2027. gada vasarai paredzēts īstenot jau sesto pašvaldības projektu  Zirgu salas attīstībā – ”Kompleksu aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumu īstenošana dabas lieguma ”Liepājas ezers” teritorijā, Zirgu salā (noslēdzošā kārta)”. Tajā paredzēta niedru fragmentācija ezerā 28 hektāru platībā, veselības takas izbūve, kas ietver koka laipu ar trīs atpūtas zonām, vingrošanas trenažieriem un soliņiem, jaunas tualetes izbūvi stāvlaukumā, kā arī jaunu apstādījumu un zālienu veidošanu un izglītojošus pasākumus.

Šis projekts tiek īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa ”Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, ”zaļo” infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu” 2.2.3.3. pasākuma 4. atlases kārtas ietvaros ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu 637 500 eiro apmērā. Projekta kopējās plānotās izmaksas sastāda 750 tūkstošus eiro.

Zirgu salas teritorija vēsturiski izmantota kā pilsētas sadzīves atkritumu izgāztuve, bet vēlāk – organisko atkritumu, tostarp lapu un zaru, uzglabāšanai. Lai degradēto teritoriju pakāpeniski atjaunotu un pielāgotu sabiedrības vajadzībām, pašvaldība 2017. gadā izstrādāja būvprojektu vairākās īstenošanas kārtās. Arī turpmāk pašvaldība Zirgu salu plānojusi attīstīt par kvalitatīvas aktīvas atpūtas vietu, papildinot vēl ar citiem brīvā laika pavadīšanas veidiem un sabiedrību izglītojošiem pasākumiem.

Fakti par Zirgu salu:

– Zirgu salas kopējā platība ir aptuveni 22,3 hektāri.

– Platība, kurā veikti dažādi dabas aizsardzības un salas atjaunošanas pasākumi, ir vairāk nekā 16 hektāri.

– Salas teritorija atbrīvota no vairāk nekā 140 tonnām sadzīves atkritumu.

– Kopumā salā ierīkotas jaunas dobes aptuveni 8000 m² jeb 0,8 hektāru platībā un jauns zālājs aptuveni 100 000 m² jeb 10 hektāru platībā.

– Noasfaltēts un izgaismots gandrīz divu kilometru garš ceļš aktīvā sporta nodarbēm gan vasarā, gan ziemā, pielāgojot to slēpošanas trasei.

– Pastaigu taku kopgarums pārsniedz 3 km.

– Salas atjaunošanā paveikts būtisks un apjomīgs darbs arī invazīvo sugu, īpaši latvāņu, iznīcināšanā.