Piektdiena, 18. septembris Liesma, Elita, Alita
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Kino ”Balle” aicina uz latviešu kino dienām

Kino ”Balle” aicina uz latviešu kino dienām
25.01.2016 11:23

Balle

Trīs dienas, no 25. līdz 28.janvārim kinoteātrī ”Balle”
risināsies latviešu filmu dienas, kuru laikā tiks demonstrēti seši latviešu kinorežisoru
jaunākie veikumi, kas vēsta par Latvijas vēsturi un
šodienu.

Filmu dienās būs skatāmas Lailas Pakalniņas spēlfilma ”Ausma”,
Andreja Verhoustinska dokumentālā filma ”Īvāns”, Antras Cilinskas dokumentālā
filma ”Laimes formula”, Ināras Kolmanes dokumentālā filma ”Ručs un Norie”
(balva ”Lielais Kristaps”), Dzintras Gekas dokumentālā filma ”Dieva putniņi”,
kā arī Dāvja Sīmaņa vēsturiskā kara drāma ”Pelnu sanatorija”, kas 22.janvārī
visā Latvijā, tajā skaitā kinoteātrī ”Balle”, piedzīvos savu pirmizrādi.

Īpaši aicināti skolotāji ar saviem skolēniem – apmeklējot filmu
seansus organizētā grupā, kurā ir vairāk nekā divdesmit cilvēki, un, iegādājoties
biļetes iepriekš, tiks piemērota 20 % atlaide!

Filmas “PELNU SANATORIJA” darbība norisinās 1917.gadā Kurzemē. Kara pēdējās dienās atvaļināts vācu kara ārsts Ulrihs, ko atveido vācu teātra un kino zvaigzne Ulrihs Matess (Ulrich Matthes), tiek nosūtīts uz nomaļu sanatoriju, kur ārstējas kontuzēti un mentāli traumēti kareivji. Ulriham atklājas dīvaina, sapņaina pasaule, kurā valda miers un aizmirstība. Tas izrādās pārbaudījums viņa racionālajam prātam un viņa apņēmībai “ieviest kārtību”. Savukārt negaidīta pieķeršanās kādam pamestam, mežonīgam zēnam ļauj Ulriham atgūt notrulināto cilvēcību. Taču karš vēl nav beidzies – agrāk vai vēlāk tas sasniegs arī šo patvēruma vietu.

Režisores
Ināras Kolmanes dokumentālā lente ”RUČS UN NORIE” Nacionālajā kino festivālā
”Lielais Kristaps” pelnīti  tika atzīta
par labāko 2015. gada filmu un kopsummā saņēma 4 apbalvojumus. Jauna japāniete Norie antropoloģijas studiju
gaitā nonāk gandrīz zemeslodes otrā pusē, mazajā Eiropas valstī Latvijā.
Etnogrāfiski kolorītā Rietumlatvijas novadā viņa satiek sirmo Ruču, kas nezina
ne vārda angliski, toties dzied. Lai arī tās ir Latvijas dziesmas, dvēseļu
radniecībai tas nav šķērslis – Norie šķiet, ka viņa atradusi savu mirušo
vecmāmiņu, bet Ručs turpmāk uztrauksies par katru zemestrīci Japānā.

Ārēji it
kā vienkāršais stāsts par Norie un suitu sievas Ruča satikšanos Alsungā
vienlīdz spēcīgi licis sajūsmināties gan profesionālajiem kino kritiķiem, gan
vienkāršajiem skatītājiem, kuriem filma sniedz emocionāli piepildītu
pārdzīvojumu.

Jaunākā latviešu spēlfilma AUSMA (rež. Laila Pakalniņa) satriecoši
augstvērtīgā  ekrāna kvalitātē vēsta par vērtībās apjukušu pasauli nesenā pagātnē –
padomju laikā, kad tā saucamo ideālu vārdā pieaugušie un arī bērni zaudēja
orientierus. Dēls nodeva tēvu, bet tēvs – dēlu. Diemžēl AUSMA nav filma
pa pagātni, jo totalitāra režīma vēlme pārvērst cilvēkus par liela mehānisma
mazām skrūvītēm aizvien vēl šķiet mūžīga – tai nav robežu ne laikā, ne telpā. Spilgtas,
sev neierastas lomas filmā atveido Jaunā Rīgas teātra aktieri Vilis Daudziņš un
Andris Keišs. Filmas vizuālais spēks jau guvis starptautisku atzinību – starptautiskajā
Tallinas kino festivālā ”Black Nights” filma  AUSMA saņēma balvu par labāko operatora darbu.
Filmai mūziku komponējis Vestards Šimkus. AUSMAS grandiozajā inscenējumā
piedalījās teju 900 masu skatu dalībnieki no Kurzemes pilsētām un ciemiem un
neskaitāms daudzums dzīvnieku – vistas, zirgi, suņi un pat gliemeži.

Dokumentālo filmu  ĪVĀNS veidojis režisors un operators Andrejs
Verhoustinskis (kurš ”Lielajā Kristapā” ieguva labākā  operatora balvu par filmu RUČS UN NORIE) un
tā emocionāli un tematiski precīzi iederas janvāra mēneša barikāžu piemiņas
laikā, kad atceramies un izvērtējam šo reizē traģisko un skaisto Latvijas
vēstures lapaspušu  notikumus. Dainis
Īvāns

– viens no spilgtākajiem Latvijas Jauno laiku vēstures līderiem un personībām –
 filmā saka, ka bērnībā vēlējies kļūt par
Lāčplēsi, kura mutē Rainis licis vārdus – ”Nav pagātnei varas, mans ceļš ir
jauns”.” Par Latvijas pagātni un tagadni Īvāns stāsta bez noklusējumiem un
politiski klišejiskiem tekstiem, kas ar milzu apjomu skalo cilvēku smadzenes
medijos un presē ikdienā,” par Īvānu stāsta filmas autori. Filma tapusi
gada garumā, filmēšanas grupai izbaudot filmas varoņa uzticēšanos un viesmīlību
viņa dzimtas mājās ”Īvānos”. Filmā redzami unikāli kadri no vēstures arhīviem
un Īvāna personiski filmētajām ģimenes kinohronikām.

Režisore Dzintras Gekas dokumentālā filma DIEVA PUTNIŅI  atgriežas mūsu tautas vēsturei  tik nozīmīgajās lapaspusēs par II pasaules
kara beigu posmu, kad bailēs no Padomju armijas 
apmēram 150 000 no Latvijas devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Tie bija
dažādu profesiju pārstāvji – lauksaimnieki, uzņēmēji, bijušie politiķi,
valstsvīri, radošā inteliģence, darba cilvēki, kas jau bija izbaudījuši ”baigā
gada” nedienas.

Latvieši,
kuri sevi nometņu laikā sauca par ”dīpīšiem
un ”Dieva putniņiem”, centās iekārtot
savu dzīves telpu trimdā, veidojot Mazo
Latviju.
Filmā emocionāli parādīti 1944. gadā uz Vāciju izceļojošo ģimeņu
likteņi, kas simbolizē daudzu to Latvijas dzimtu stāstus, kuras bija spiesti uz
ilgu laiku vai pat mūžu šķirties no saviem vistuvākajiem radiniekiem un
draugiem.

Ar
dokumentālo filmu LAIMES FORMULA (režisore Antra Cilinska) meklē atbildes uz
jautājumiem ”Kā būt laimīgam? Kā kļūt veselam? Kur gūt iedvesmu?” Šie jautājumi
nevienam nav sveši, bet atbildes mēs meklējam katrs savā veidā. Lai tās
atrastu, vieni brauc uz Indiju, otri noslēdzas būdiņā meža vidū, bet citi
uzticas tradicionālām metodēm. Tomēr, klausoties dažādos padomos, mēs reizēm
aizmirstam rīkoties paši un sagaidām, ka laime mums tiks pienesta uz paplātes.
Kā saka viena no dokumentālās filmas ”Laimes formula” varonēm Inese Ziņģīte –
manā leksikā nav tāda vārda ”nevaru”, ir tikai vārds ”negribu”!

Filmā
skatītājs iepazīs četrus cilvēkus un viņu laimes formulas. Visas šīs personības
vieno neatlaidība, dzīvesprieks, humora izjūta un īpaša saikne ar dabu. Filmā skatītāji
satiksies ar slaveno Inesi Zinģīti, leģendārā aktiera Ēvalda Valtera dēlu Raiti
Valteru, Noras Ikstēnas tēvu Jāni Rubeni un zāļu tēju speciālistu dakteri
Tereško.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz