Ja jau cilvēkam lozējot neveicas, tad neveicas. Par to kārtējo reizi pārliecinājos, kad reisa Telaviva – Rīga lidmašīna jau bija virs Kipras salas un mēs ar kolēģi Edgaru Lūsēnu metām monētu, par kādiem Izraēlā gūtajiem iespaidiem katrs rakstīsim.

Protams, ka viņam tika pateicīgākā tēma – eksotika, izjūtas dvēselē, un publikācijā mūsu laikraksta parītdienas numurā Lūsēna izpildījumā arī varēsit izbaudīt šīs Tuvo Austrumu zemes smaržu. Bet man atlika tikai pieticīgs ieskats tajās norisēs, pie kādām Izraēlas iedzīvotāji pieraduši ikdienā, bet kas mums šķita ne jau nu gluži draudīgas, bet neparastas gan.

Kā jūs justos, ja, dodoties iepirkties “Kurzemē” vai pavakariņot “Pastnieka mājā”, pie ieejas apsargs ar pistoli pie sāniem pārbaudītu ne tikai jūsu somas saturu, bet arī to, vai zem apģērba nav paslēpts spridzeklis? Un pie Liepājas robežas vai kādas no baznīcām jūsu automašīnu apstādinātu militārpersonas bruņuvestēs un ar automātu uz pleca? Bet Izraēlā ļaudis pie tā pieraduši tāpat kā mēs pie biļešu kontroles tramvajā vai autobusā.

Plašāk par ceļojumu lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 6. maija numurā.