“Nejūties pazaudējusies?” kādu dienu draudzene atraksta īsziņu. Portālā “Draugiem.lv” no citas draudzenes saņemu līdzīgu vēstījumu: “Kā iet? Kur pazudusi?”

Pirmajai atbildu pēc divām dienām, otrajai uzrakstīt grasos šodien. Tikmēr saņemu nedaudz aizvainotu: “Ē, foršā! Ko esmu noziegusies, ka Tu ar mani nerunā?”

Nekā tamlīdzīga. Es tikai biju atvaļinājumā. Šis bija tāds, nu, atšķirīgs no citiem. Avīzes divu nedēļu laikā redzēju dienas trīs, un arī tad – pārlaižot acis bildēm. Televīzijas ziņas neiznāca skatīties, jo dēls tajā laikā bija no rīta jāved uz bērnudārzu, bet vakarā jāliek gulēt. Arī internetam nebija pieejas. Dators remontā. Lietainajās dienās dzīvoju ar sevi un sev fiziski tuvu esošajiem cilvēkiem, bet saulainajās rāpos ābelēs pēc jaunās ražas un locījos pa kartupeļu vagām.

Ilzes Šķietnieces publikāciju pilnā apjomā lasiet šodienas laikraksta “Kurzemes Vārds” numurā.