Sabiedrību parasti šokē policijas ziņojumi, ka tiek meklēts kāds pazudis bērns vai pusaudzis. Visbiežāk ziņo, ka viņš izgājis no mājām un nav atgriezies.

Un liels ir atvieglojums, kad izskan ziņa, ka pazudušais ir atgriezies mājās. Savus bērnus pirmie sāk meklēt vecāki. Un bieži vien policijas palīdzība, paldies Dievam, viņu atrašanai nemaz nav vajadzīga. “Kurzemes Vārds” centās noskaidrot, kāpēc bērni mūk no mājām.

Oļegam (vārds mainīts) drīz būs dzimšanas diena, paliks 12 gadu. Puikam jau ir zināma pieredze klaiņošanā, kas saistās ar bēgšanu no mājām. Zēns ir neliela auguma, patīkama izskata. Jautāts, kāpēc bēg no mājām, Oļegs atbild, ka nemūk, ka viņam viss ir kārtībā. Uztraukta ir bērna mamma. Klusa, pēc izskata norūpējusies un nomākta sieviete. “Man ir labs dēls!” viņš saka. Saruna ar sievieti par to, kāpēc bērns mūk no mājām, raisās lēni. Skaidrs, viņa nevēlas atklāt savas dzīves tumšākās puses, tos apstākļus, kas spiež viņas vienīgo dēlu uzturēties ārpus pieticīga dzīvokļa, kas atrodas Karostā. Ģimene dzīvo parastā daudzstāvu mājā ar nolupušu fasādi un nesatīrītām kāpņu telpām.

Kāpēc bērni mūk no mājām, plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” sestdienas numurā.