“Sa-la-tē-ti! Salatēti!” es saucu kādā skolas pasākumā, pirms biju apjautusi, ka šādi saucu vīru, pagasta aktīvistu, kurš, par prieku vietējiem bērniem, piekritis vilkt smago dāvanu maisu pa kultūras nama grīdu, līdz tas sasniedz kārumniekus. Pārējie klasesbiedri man piebalsoja, domādami, ka skaļākais saucējs pie izrotātā saldumu kilograma tiks ātrāk. Kad viņš ieradās, bārda allaž šļuka nost un mākslīgi sastūķētais vēders pār cieši sajozto siksnu ieņēma nedabiskas formas.

Plašāk žurnālistes Lienas Rimkus viedokli lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 14. decembra numurā.

#kvards-20181214-02#