Fragments no anekdotes. Pērtiķis skrien pa mežu un histēriski bļaustās, ka krīze viņu žmiedz nost.

Satiek vilku, kurš domīgi atrūc, ka nav ko klaigāt, viņš nekādu krīzi nejūtot: “kā es ēdu gaļu agrāk, tā es ēdu gaļu arī tagad.” Anekdote beidzās citādi, bet pieņemsim, ka pēc šiem vārdiem vilks apēda pērtiķi…

Pāris reižu sevi esmu pieķēris pie domas, ka šajos problēmu samezglotajos laikos viena konkrēta mūsu tautas kategorija dzīvo ne sliktāk kā vakar. Un arī rīt tā dzīvos ne labāk un ne sliktāk. Vienkārši turpinās eksistēt. Runa ir par bomzīšiem. Viņiem ir tikai trīs rūpesti – kaut ko apēst, kaut ko iedzert un kaut kur pārlaist nakti. Saskaitiet visas savas rūpes, lasītāji. Sanāks garš saraksts.

Plašāk lasiet 10. augusta “Kurzemes Vārdā”.