“Celtniecības speciālists un prečzine – padomju laikos tā bija laba savienība,” – tā par savu ģimeni paironizē liepājnieki Ineta un Edgars Vidiņi. Viņi ir vieni no retajiem, kas pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā nodibināja savu mazo veikaliņu, un pēc 17 gadiem tas joprojām nav slēgts.

Par saimnieci tajā gan palikusi Ineta viena – Edgars meklē citas iespējas nopelnīt. Lai gan, kā smejas Ineta, dažbrīd no lielās darba slodzes uznāk trakumi, abi ir optimisti un klusībā sapņo par vecumdienām ceļojumu treilerī.

“Par to, ka esam izdzīvojuši, mums vislielākais paldies ir jāsaka apkārtējo māju iedzīvotājiem, kas 90 procentos gadījumu ir mūsu pastāvīgie pircēji,” par sava veikaliņa izdzīvošanu saka Ineta un Edgars. Nelielais veikaliņš “Pietura” atrodas Ganību ielā, un tas ir savienots ar saimnieku dzīvojamo māju. Izejam cauri tirdzniecības zālei un nonākam istabā, kas ir tāds kā neliels birojs, bet jau nākamās durvis ved uz saimnieku galu. Gandrīz kā filmā.

Kristīnes Pastores rakstu lasiet otrdienas laikrakstā “Kurzemes Vārds”, rubrikā “Tā dzīvojam”.