Kamēr gaidīju tikšanās brīdi ar viesnīcas “Europa City Amrita” direktori DAIGU JANSONI, nācās būt lieciniecei viņas īsai sarunai ar kādu viesnīcas darbinieku. Dodot norādījumus, Daigas runas veids bija strikts un noteikts. Nodomāju: “Vai tiešām tāda arī būs mūsu saruna? Tik lietišķa?” Tikko apsēdāmies pie galda un vēl pirms diktafona ieslēgšanas kaut kā neviļus sākām runāt par gluži sievišķīgām lietām – par bērniem un to, cik daudz pārdzīvojumu mēdz sagādāt viņu slimošana. Manā priekšā, šķiet, bija gluži cita sieviete, salīdzinot ar tikko darbībā redzēto un dzirdēto uzņēmuma vadītāju. Taču, kad diktafons bija ieslēgts, pirmais jautājums bija par darbu.

Kādi paveicamie darbi šodien bija ierakstīti tavā plānotajā?

Ierakstu nebija, jo visas tikšanās un visu citu atceros tāpat. Trenēju atmiņu! Lai gan ir brīži, kad darāmā sanāk tik daudz, ka tomēr ir jāmeklē papīrs un pildspalva. Šodien man jau bijušas trīs tikšanās, tajās ir panāktas vienošanās. Tagad intervija, pēc tam jāsagatavo divi darba līgumi. Diena vēl būs krietni noslogota, jo viesnīcā ierodas liela viesu grupa, notiek arī konference.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 22. septembra numurā.

#kvards-20120922-08#