Par to, ka lielajā salā jāpalīdz klaiņojošajiem kaķīšiem, kaut vai tos pabarojot, ir pārliecināti tie, kam ielas dzīvnieku barošana jau gadu gadiem ir ierasta. Bet viņiem ir tikpat daudz un ja ne vēl vairāk pretinieku. Strīdus palaikam raisa arī jautājums, kur ziemā jāguļ sunim – iekšā vai ārā.

Īsta drāma šonedēļ norisinājās kādā daudzstāvu māju pudurī Klaipēdas ielā. Pensionāre Jeļena tur dzīvojošos kaķīšus baro un, kā pati saka, barošot līdz savai nāves stundai. Arī laikā, kad sarunājas ar “Kurzemes Vārdu”, viņa ir iznākusi pagalmā ar kūpošu bļodiņu rokā – tajā vārītas reņģītes. “Lai aukstumā minčiem tiek kas siltāks,” viņa mīļi saka un sauc savus lolojamos uz maltīti. Divi tūlīt ir klāt, bet sieviete sirdās: vēl rudenī te bijuši astoņi vai deviņi, bet tagad dienā redzot labi ja piecus. Pazuduši. Sieviete domā, ka tikai kāds no viņas nelabvēļiem tos nav nositis, varbūt paši kaut kur nosaluši, bet varbūt kaut kur iekrituši un viņiem vajadzīga palīdzība.

Plašāk par situāciju lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” šodienas numurā.