“Tikpat
labi manā vietā varēja būt cilvēks, kurš iebraucis no citas valsts un vēlas
saņemt kādu medicīnisku pakalpojumu,” tā par piedzīvoto valodas barjeras
dēļ Liepājas Reģionālajā slimnīcā saka bijusī liepājniece Kristīna Gopančuka.
“Kurzemes Vārds”, uzklausot viņas gadījumu, meklēja atbildi uz
jautājumu, kurā brīdī meklēt variantus, kā saprasties un kad tomēr jāpaliek pie
stingras nostājas: runājam tikai latviski!

Kristīna ir 25
gadus veca liepājniece, kas četrus gadus dzīvo un strādā Anglijā. Atbraukusi
atvaļinājumā uz dzimto pilsētu, viņa vēlējās izmantot Liepājas Reģionālās
slimnīcas piedāvātos veselības uzlabošanas un rehabilitācijas pakalpojumus.
“Atradu internetā telefona numuru, pat nezināju, kam tieši slimnīcā tas ir,
un zvanīju, lai pajautātu, cik maksā Šarko dušas procedūra,” stāsta
Kristīna. Viņa jautāja krievu valodā. Slimnīcas darbiniece, kas atsaukusies
viņas zvanam, atbildējusi, ka nesaprotot krieviski. “Tad es pārgāju uz
angļu valodu, uzdodot to pašu jautājumu: cik maksā Šarko dušas procedūra?”
Kristīne turpina. “Es nesaprotu angliski,” atkal atbildējusi
darbiniece un, pasakot, ka sievietei jāzvana uz citu numuru, nolikusi klausuli.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 7. aprīļa numurā.

#kvards-20150407-03#