Kaut gan māte to ļoti neesot vēlējusies pieredzēt, Vilnis Brikmanis domā, ka agrāk vai vēlāk viņam tomēr bijis jākļūst par piekrastes zvejnieku.

Tāpēc, ka, tikai tā rīkojoties, viņš varējis turpināt savu priekšteču iesākto arodu. Turklāt Vilnim dodot gandarījumu darbs jūrā pat tad, ja lomi nav brangi. Nemaz nerunājot par tām reizēm, kad zivis ķeras. “Tur zvejot gāja mans vectēvs, un to darīja arī tēvs Rūdolfs, kurš vētrā aizgāja bojā,” viņš sacīja nedaudz pieklusušā balsī, piebilstot, ka par stūrmani Liepājas Jūrniecības koledžā izmācījies arī viņa vecākais brālis Imants, kurš pēc septiņiem selgā nostrādātiem gadiem tagad ir kļuvis par zvejas kuģa īpašnieku.

Pētera Jaunzema rakstu pilnā apjomā lasiet šodienas “Kurzemes Vārdā”.

#kvards-20101206-05#