Ar spaiņiem
rokās pie Dunalkas pagasta saimniecības mūs sagaida “Rožkalnu” un “Biķerīšu”
saimniece Velta Beķere. Sirmā kundze piedāvā iznest gumijas zābakus, jo bez
tiem viņas sētā un kūtī ieiet grūti. Nelielajā telpā, kas pilna ar ūdeni, mīt
govis un vairākas aitas, kas gaida piedzimstam jēriņus. ”Domāju jau, ka
noslīkuši,” saka vietējā iedzīvotāja, rādot situāciju, kādu gadu no gada nākas
piedzīvot. Privātīpašumā no blakus esošā valsts ceļa regulāri ieplūst ūdens.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 14.janvāra numurā.

#kvards-20150114-01#