Pirms nedēļas Liepājas domes deputāti atlika sporta skolu reorganizāciju, novirzot šo jautājumu atkārtotai izskatīšanai domes komitejās. Vai uzvara šajā kaujā nozīmē, ka publiskas sevis aizstāvības akcijas sarīkojušie tenisisti ir uzvarējuši arī karā?

Ap plānoto reorganizāciju bija dzirdami daudzi argumenti un ne mazāk pretargumentu. Par galveno ieguvumu pilsētai minēja finansiālo ietaupījumu – reorganizējot sporta skolas, Liepājas pašvaldība uz administrāciju atalgojuma rēķina gadā plānoja ietaupīt ap 23 tūkstošiem latu.

Tiesa, Tenisa sporta skolas direktora Imanta Andersona aprēķinātais ietaupījums svārstās ap 3300 latiem. Tā esot summa, kuru pilsēta faktiski ietaupīs, ja abiem tenisa skolas administratīvajiem darbiniekiem – viņam un Evijai Reinfeldei – piedāvās citus, mazāk atalgotus amatus. Vai šādas summas dēļ ir vērts uzsākt reorganizāciju? Vai, tenisa laukumus atstājot bez saimnieka, proti, I. Andersona uzraudzības, kā arī sargiem un tehniskajiem darbiniekiem, bāze, it īpaši ziemas mēnešos, nepārvētīsies par postažu? Vai, funkcionējošu sporta organismu apvienojot ar citiem sporta veidiem, šis organisms, proti, teniss, nezaudēs savas tradīcijas? Daļa vecāku ir satraukušies, vai teniss pēc reorganizācijas nekļūs par elitāru sporta veidu, par kuru nevarēs atļauties maksāt visu vecāku bērni. Tiesa, daži tēti un mammas saka, ka pārmaiņas ir vajadzīgas.

Plašāk lasiet Andra Sudmaļa publikācijā laikraksta “Kurzemes Vārds” ceturtdienas numurā.